Iveta Kivleniece viena pati audzina 5 bērnus - Lāsmu (12 gadi), Līgu (11 gadi), Beāti Beatrisi (7 gadi), Matīsu (3 gadi) un Raivi (1,5 mēneši). Iveta ir šķīrusies no vīra un par bērniem gādā viena pati. Iveta zaudēja darbu rudenī un līdz šim vienīgie ģimenes ienākumi ir ģimenes valsts pabalsts, invaliditātes pensija un uzturlīdzekļi vecākajiem bērniem. Kopumā ienākumi uz visu viņas ģimeni mēnesī ir 40 lati un 6 santīmi (57 Euro). Iveta dzīvo vecā koka mājā otrajā stāvā. Lielākie bērni guļ vienā gultā, bet māte ar mazo bērnu guļ uz mazas taburetes. Palīdzība, ko Iveta saņem no citiem cilvēkiem, ir ļoti nozīmīga un bieži vien ir vienīgais veids kā ģimene vispār spēj iztikt.
Allas Karpušenko ģimene. Alla ir jauna māte ar diviem maziem bērniem. Allai tētis ir miris, un māte ir vienaldzīga
tāpēc bērni ir jāaudzina vienai pašai. Dzīvojamās mājas pašai savas nav, agrāk viņa dzīvoja māja, kurā nav nedz elektrības, nedz ūdens, bet tagad kaimiņi viņai iedeva dzīvojamo māju, kurā vismaz ir elektrība. Allas kopējie ģimenes ienākumi ir 42 ls mēnesī. Alla ir ļoti jauka un izpalīdzīga, Allas pamāte ir vienīgā kas šad tad no darba atnes kādu gaļu. Alla spētu strādāt ja vien nebūtu jāauklē bērni. Alla ļoti vēlas turpināt tālāk mācīties taču tas nav iespējams, nav kam bērnus atstāt. Aicinām cilvēkus atsaukties un palīdzēt trūkumā nonākušām ģimenēm!
Lai cik daudz strādātu, ienākumi ir neregulāri, tas nav atkarīgs vienīgi no manis, bet arī no cilvēku pirktspējas. Šomēnes, piemēram, mani vienīgie ienākumi ir 30 latu – alimenti par bērnu,” saka sieviete. Viņai ir veģetatīvā distonija ļoti smagā formā, ir bijis pat tā, ka Inita nav varējusi pat iziet ārpus mājas. Taču cerību viņa nezaudē, cenšas meklēt jaunas iespējas, kā nopelnīt naudu ar rokdarbiem, lai varētu nodrošināt iztikšanu gan sev un tēvam, gan arī savam bērniņam. „Palīdzība, kas ļoti nepieciešama, ir ne vien pārtika, bet arī apavi bērnam, kā arī vasaras drēbītes. Tās ir lietas, ko nevaru atļauties, arī humānās palīdzības drēbes tiek izķertas tik ātri, ka nevaru dabūt tās, kas derētu bērnam,” noteic Inita. Lasīt vairāk stāstus --> Lai palidzētu -->
Pēdējais tramvajs
Kad aizbraucis pēdējais tramvajs,
Es saritinu sliedes
Un nolieku pilsētas malā.
Un sliežu vietā
Ik nakti aug priedes
Un lapsas rok alas.
No rīta man sliedes jānoliek vietā
Un jābrauc uz darbu,
Neviens to nedarīs manā vietā,
Tik nosodīs skatienu bargu,
Ja tramvaja vietā
Pieturā stāvēs lapsēnu godasardze.
Es vakaru gaidu,
Kad atkal sliedes saritināšu.
Es nekāpšu priedē
Un rudu lapsēnu neuzrunāšu.
/dzejoļa autors Aija Vikmane/
Rīga
Ai, šī pilsēta! Dziesmas un lauri
Viņas kaunu un daiļumu sedz.
Atkal gāju kā sapnī tai cauri
Raibā naktī, kad ugunis dedz.
Tumsā redzēju izkārtnes laistas:
Lūdzu, lūdzu, te - manta, kas vērts!
Tumsā sejas kā pasakā skaistas,
Garām aizejot, smaidīja - pērc!
Lepni kareivji soļoja taktī,
Smēja fleitas, un stenēja bass;
Skrandains puišelis, slēpdamies naktī,
Klusi laidās kā sikspārnis mazs.
Balta meitene vērās kā mīklā
Pāri galvām, kur mūzika skan,
Un kā milzīgā zirnekļa tīklā
Ļaužu mutulī nozuda man.
Es guļu un lūkojos debesīs;
visapkārt ir saule
un Dievs.
/dzejoļa autors Rihards Rīdzinieks/
Te nu mēs esam
...izrāva cauri laikmetam mūsu laiku
un visus mūs līdzi.
Nelīdzēja atsperšanās
tēvzemē, svešzemē,
kur nu kuŗam.
Te nu mēs esam,
tie cauri izrautie −
caurumā,
kuŗu lāpīt nav laika tam,
kam pašlaik kāja starta bedrītē.
Nav ko gausties par grūtiem laikiem!
/dzejoļa autors Jānis Viesiens/
Laika vidū
Mēs esam iemesti kāda laikmeta vidū
kā sīknauda ar mazu vērtību.
Neviens mums neprasa
ne atļauju, ne padomu.
Kāds skaitļotājs mūs saskaita,
kāds atskaita
un tad iemet atpakaļ izmaiņas straumē.
Pa platu upi peldot
mēģinām sajust savu pašvērtību.
/dzejoļa autors Voldemārs Avens/
Tu esi Latvija
Šo pašu svētāko
Tu neaizmirsti:
vai celies debesīs,
vai jūras dzīlēs nirsti,
vai draugu pulkā
dali savu prieku,
vai viens pats satiecies
ar pretinieku -
Tu esi Latvija!
/dzejoļa autors Ojārs Vācietis/
Kur?
Kur koki aug visstaltākie?
Kur mākoņi visbaltākie?
Kur putni dzied visskaļāk?
Kur zāle zeļ viszaļāk?
Dzimtenē.
Kur avoti visdzidrākie?
Kur kovārņi visgudrākie?
Kur kaķi ņaud vismīļāk?
Kur zivis peld visdziļāk?
Dzimtenē.
Kur velli lec visellīgāk?
Kur mellenes vismellīgāk?
Kur pļavas zied viskošāk?
Kur pasaulē vis drošāk?
Dzimtenē.
Savā tautā.
/dzejoļa autors Peters Brūveris/
Dzimtais pavards
Dzimtais pavards pie debesīm kuras.
Lai pārnāktu mājās,
mēs neveram durvis,
bet grāmatu vākus
un brīvojam telpu sevī,
kur dzimtenei būt.
No gliemeža mācīties nevaram,
jo mājas nav patvērums mums,
bet mēs būsim patvērums mājām.
/dzejoļa autors Māra Zālīte/
Sapņi
Sapņi iet Daugavā.
Tie nav atmiņu sapņi.
Divreiz tās pašas ilgas
uz jūru neplūst.
Sapņi par to,
ka kaut kur
vēl stāvāki krasti būs,
vēl zilākas debesis būs
un kāds akmens nez kāpēc vēl raudās.
Daugavu vari
pat neredzēt.
Bet tās sapņi ir jāredz.
/dzejoļa autors Māris Melgalvs/
Piesaukšana
Kuries
slīpā lietū, mana uguns,
kuries.
Buries
pāri senču kauliem,
mana sirdsapziņa,
buries.
Kur ies
mana tauta,
mana dūša
tur ies.
Turies
debesīs un zemē,
mana nolemtība,
turies.
/dzejoļa autors Ojārs Vācietis/
Akas
Manas Latvijas sētās daudz aku –
zaļiem akmeņu grodiem un vecas,
koka spainis uz vindas pleca,
zilas nātres uz aizlaistas takas
un vectēva stādīti bērzi blakus.
Tās ir gudrās, tās ir teiksmu akas, -
nevajag aizmirst vecās un gudrās,
smelsim ūdeni - dziļo urbumu balvu,
lai asinis sadzeļ vēsās skudras
un noskaidro galvu...
/dzejoļa autors Jānis Peters/
Mēs dzīvojam ziemeļos
Mēs dzīvojam ziemeļos.
Bērzi šeit plaukst turpat vai mēnesi ilgi.
Ziemu saule netiek augstāk par līko priedi,
un tāpēc mēs to redzam rakstainu - caur zariem.
Ap Jāņu laiku tikpat kā vairs nav nakts.
Bet no gaišajiem purviem plūst
sen mirušu ziemeļbriežu vectēvu saltā elpa,
un pīles ved savus bērnus peldēties ledainā ūdenī,
kad aiz tumšziliem pakalniem saule -
zem polārās zvaigznes mozdamās -
laiski vēdina dzērveņu sārtos palagus.
Normāli pa pilsētu ielām ledus lāči nestaigā,
bet mums ir nātru kolonijas pilsētas izpriecu parkā,
un pa mežu takām var klaiņot basām kājām,
ja pārāk nebaidās no odzēm un šķautnainiem akmeņiem,
kam pieder šī zeme.
Tā ir akmeņaina.
Bet tai pāri šļūcis ir arī ledus laikmeta šlūdonis:
tādēļ tā ir stumdīta un grūstīta,
un daudz kas vairs nav savā vecajā vietā.
Mēs esam bijīgi, kad ir runa par lediem,
un ilgojamies saules, kas tos izkausētu.
Tās ir ilgas, kas piepildās tikai daļēji.
Tāpēc mums asinīs ir kaut kas no pieneņu sulas:
jo to dienu ir daudz un tās gaŗas,
kad saule
mums spīd no pienenēm grāvmalās,
ne no debesīm.
Tāpēc,
runādami
par šo zemi ar matiem turpat vai polāros ledos,
nemētājieties ar akmeņiem –
Akmeņu tāpat šeit ir gana.
/dzejoļa autors Andrejs Irbe/
Latvieši
Uz zemeslodes, zem saules
mūs trīsarpus miljardu. Tajos
latviešu pusotra miljona tikai. Tas ir kā
pusotra piliena jūrā
Kāda var būt pusotra piliena dziesma par
sauli? Un tomēr −
uz zemeslodes, zem saules
ir tāda tauta − latvieši,
uz zemeslodes, zem saules
ir tautai dziesma par sauli:
Lec, saulīte, rītā agri,
Noej laiku vakarā,
No rītiņa sildīdama,
Vakarā žēlodama.
/dzejoļa autors Māris Čaklais /
Atzīšanās
Pār arāja arumu
skan cīruļbalss, pār
kuģa arumu skan kaijas
balss, bet nezin
balsis tās, ka kopā
sasietas tās vienā
mezglā –
latvietī.
/dzejoļa autors Vitauts Ļūdēns/
Dzīvo ar Latviju, elpo ar Latviju!
Tev par pilsoni, pasaule, nederu,
kaut man kabatā pases un kartes,
jo es zinu, ka jābūt man Latvijā
augustā, decembrī, martā.
Jo bez manis tur lazdas neziedēs,
jo bez manis tur neizdīgs bekas,
jo bez manis rakstītās kamanās
Ziemsvētki nesabrauks –
pasaulīt, tādas būs sekas.
Tev par pilsoni, pasaule, nederu,
kaut man kabatā vīzas un hartas,
jo es zinu, ka jābūt man Latvijā
janvārī, jūnijā, martā.
Jo bez manis tur lazdas neziedēs,
jo bez manis sniegs aizpūtīs tekas,
jo bez manis drebošā kumeļā
Jānītis neatjās –
pasaulīt, tādas būs sekas.
Tev par pilsoni, pasaule, nederu,
kaut man kabatā pases un kartes,
jo es zinu, ka jābūt man Latvijā
septembrī, novembrī, martā.
Jo bez manis tur lazdas neziedēs,
jo bez manis sals pekaiņiem pekas,
jo bez manis svecītes krastmalā
vēji nopūtīs –
tādas būs, pasaulīt, sekas.
/dzejoļa autors Māra Zālīte/
Labrīt, Latvija!
Labrīt, Latvija!
Tu - dzimtais klēpis tiem,
kas rīta agrumā ar Tavu himnu ceļas.
Kaut dienas ritums pārņēmis nav telpu,
jau daudzi gatavi ar Tevi vienā elpā iet,
jo zin, kā Tavu nastu atvieglot.
Jā, vairākums ir gatavi Tev pakalpot,
ar gaišām galvām un ar stipriem pleciem.
No visas sirds, mēs pateicamies - Tev,
par to, ka spēj mūs vienmēr savienot,
kad tas visvairāk nepieciešams.
/dzejoļa autors nezināms/
Latvieša ticība
Šodien dīvains nemiers dabā,
Vēju šalkas tālas ilgas kvēl.
Latvju meži noslēpumus glabā,
Mirt par kuriem nav nevienam žēl…
Miglā sarkanā slīgst dzimtās zemes lauki,
Viņas elpā zelta druvas līkst.
Mūžu mūžos latvjiem nebūs draugi
Tie, kas daudziem liek pa Sibīriju klīst.
Mūsu svētumu tie dzelžos kaltām kājām
Samin dumbrājos un smīnot tālāk iet,
Pāri senām, mīļām latvju mājām
Daudzreiz sārtas uguns liesmas zied.
Brālim brālis jānošauj bij kaujā,
Dēls pat tēvam kļuva tāls un svešs.
Tos, kas neaizgāja asiņainā pļaujā,
Klusi slēpa dzimtās zemes mežs.
Izgaist naktis. Tālāk steidzas dienas.
Mācot latvjiem dziļāk naidu just.
Mūsu sirdīs liesmo vienas domas:
Latvju tautai mūžam nebūs zust!
Gadskārtu svētki
Šajā sadaļā atradīsiet informāciju par latviešu gadskārtu svētkiem un to tradīcijām gan pagāniskajā, gan kristīgajā kultūrā. Gadskārtu ieražu svētki ir saistīti ar saulgriežiem un nozīmīgām pārmaiņām dabā, kā arī ar notikumiem kristīgās baznīcas dzīvē. Lasīt par svētku dienām -->
Apsveikuma E-kartiņas. Speciāli izveidota sadaļa, kurā papildus drukātajām apsveikuma kartiņām varat nosūtīt arī
elektronisku apsveikumu saviem tuviniekiem!
Eurika labdarības veikaliņš.
Eurika labdarības veikaliņā pamatā ir nopērkamas apsveikuma kartiņas.
Iegādājoties tās, Jūs ziedosiet līdzekļus Rīgas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas
Reanimācijas nodaļai nepieciešamās medicīniskās aparatūras iegādei.
Ziemassvētku apsveikuma kartiņas uzņēmumiem. Eurika Ziemassvētkiem speciāli gatavotas apsveikumu kartiņas ar bērnu zīmējumiem.
Iegādājoties šīs kartiņas, līdzekļi tiks ziedoti Rīgas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas
Reanimācijas nodaļai nepieciešamās medicīniskās aparatūras iegādei.
