Saprāts - Tu aizgāji no manis neatskatoties, Tu teici, tikai mani mīli, mūžam mīlēsi. Mūsu mīlai jau ir beigas, ko nu vairs zīlēsi. Es cīnījos, rīkojos, darīju visu. Bet ledus karalienei tas bija par maz. Ko vēl tāds nabaga kalps darīt spēja? Tvēru rozes pie dzelkšņiem, rokas dzelkšņiem dūru. Negaisa laikā sauli un zilas debess būru. Biju gatavs nest tevi jebkur, nebaidoties vēja, vai tiešām tas nenozīmēja neko ? Ja saki nē, šķiet atkal melo. Zināms dāmām patīk dueļi un cīņas. Šoreiz divi, kā bez prāta metās karā, Viens pret otru naidā, viņu liktens tavā varā Katram saki, ka uzvarējis esot, Lai tagad Everesta kalnā nesot. Šis, tavs varas brīdis nu prom ir, Esmu pieķēris tavus melus, ļaunos grēkus, Sapratu, ka laiks ir taupīt savus spēkus. Princese vai zemniece, nav svarīgi. Galvenais ir patiesums, mīlestība, Mīlestība man vienam, nedalīta uz pusēm. Nesavtīga, tā būs, dzirdu tā nāk.