Ik gadu 26. jūlijā atzīmē Annas dienu – tā raksturīga ar gada pirmo ražu sagaidīšanu – tieši šajā dienā drīkstēja pirmo reizi rakt un ēst jaunos kartupeļus. Tāpat sākot ar šo dienu sāka ēst arī burkānus un rudzu maizi. Vienlaikus Annas diena bija saimnieču diena, kad notika lieli gadatirgi, kur satikās pārdevēji ar pircējiem, bet jauniešu vidū šis datums nozīmēja iepazīšanos. Senlatvieši Annas dienas vakarā gāja līgot – aplīgoja un piesauca Annas, lai tās rūpējas par aitām un tām aug mīksta vilna.
Ticējumi:
Ja Annas dienā atrod zirnekli – aitas sprāgs.
Ja Annas dienā līst lietus, būs slapjš rudens.
Ja pa Annām vanagi ap kādām mājām laidelējas, tais mājās būs kāzas.
Ja Annas dienā lietus līst, rudenī būs daudz sēņu, bet rieksti būs tārpaini, un otrādi.
