Jaunais gads – droši var teikt, ka šos svētkus svin visi, katram ir arī savas Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas. Ievēlēties vēlēšanos, sagaidīt bagātāk kā iepriekšējo gadu.
Cilvēki izmanto dažādus simbolus, ar ko apzīmē pārticību, veiksmi, mīlestību un saticību ģimenē.
Mūsdienās katra ģimene ievēro kādas Jaungada sagaidīšanas tradīcijas, dažas ir mantotas no senčiem, dažas ienākušas pavisam nesen, bet citas veidojam paši.
Rotājam egli ar krāšņām mantiņām, svecītēm, lietutiņu , un lai arī krāsainās stikla bumbas ir nomainījušas ābolus un riekstus eglītes zaros, sveču vietā arvien biežāk izmantojam elektrisko lampiņu virtenes, un arī egles aizvien biežāk pušķojam mākslīgās – mūsu cerības, ka Jaunais gads būs labāks un veiksmīgāks par iepriekšējo, paliek nemainīgas.
Tradīcija dāvināt dāvanas Jaungadā – ir pati izplatītākā un arī patīkamākā. Nav svarīgi, no kurienes dāvanas tiek ņemtas – atnes sala tēvs, labā feja, nopērkam lielveikalā vai darinām paši savām rokām.
Pēdējā laikā tiek sasaistīti kopā divi svētki mūsu, rietumu pasaules, jaunais gads ar austrumu – ķīniešu vai japāņu. Neskatoties uz datumu nesakritību, austrumu jaunais gads iestājas kādu pusotru mēnesi vēlāk, šī tradīcija visiem patīk. Ir taču ļoti interesanti attēlot kārtējā zvēra gada atnākšanu – rukšķināt sivēna gadu sagaidot, uzvilkt tērpu ar košām spalvām gaiļa gadā, vai „uzlikt ragus” vīram sagaidot vērša gadu!
Tiek ievērota arī tradīcija Jaungada galdā likt bļodu ar pīrādziņiem, un ne jau parastiem - kādā pīrādziņā iecep monētu, kādā sāli, kādā cukuru. Kuram tiek pīrādziņš ar monētu kļūs bagāts, ar sāli, to gaida pārbaudījumi, ar cukuru – salda dzīve.
Citi ir pārliecināti, ka Jaunais gads noteikti ir jāsagaida uzvelkot pilnīgi jaunu veļu - veselībai. Un kādēļ gan nē? Spilgtu un jautru veļu var dāvināt arī draugiem - jautrībai.
Var droši teikt – cik ģimeņu, tik tradīciju.
Atskanot kurantiem ir jāievēlas vēlēšanās, daži pat pamanās, kamēr pulkstenis sit divpadsmit, uzrakstīt savu vēlēšanos uz papīra, papīru sadedzināt, pelnus apēst un uzdzert šampanieti!
Un ko tur liegties, kurš gan katru gadu neskatās „Likteņa ironija jeb vieglu garu” – lai arī darām to jau divdesmito reizi – tā taču ar ir tradīcija. Un rosols – par to jau anekdotes stāsta, bet, ja to neuzliec uz galda visiem liekas, ka kaut kā tomēr pietrūkst!
Lai kādas arī būtu jūsu jaungada tradīcijas, mērķis tām ir viens – radīt svētku noskaņu, jautrību jums un jūsu tuviniekiem.
