Neskatoties uz to, ka latviešu svinamo dienu sarakstā jau ir Māras diena, ik gadu 25. martā tiek godināta Pavasara Māra. Šī diena dēvēta arī par Kāpostnīcu, Kustoņu Māru vai Atmodas dienu. Šī diena simboliski iezīmē laiku, kad no ziemas miega sāk mosties dzīvnieki, kukaiņi.
Uzskatīja, ka šajā dienā agri jāceļas, lai lielākais no meža dzīvniekiem, kas ziemu pavada miegā, to neatdod tam gulētājam, kurš 25. martā pēdējais pieceļas augšā. Tāpat ticējumos teikts, ka Pavasara Māras dienas rītā jāmazgājas avota ūdenī pirms saullēkta, lai veselība būtu laba un stipra, savukārt sejas krāsa – balta.
Ņemot vērā to, ka tā tiek dēvēta arī par Kustoņu dienu, bez uzmanības nedrīkstēja atstāt arī mājlopus – bija jāizslauka kūts un staļļa griesti un sienas, tā dzīvniekus pasargājot no uzmācīgām mušām vasaras karstumā. Savukārt mājās nedrīkstēja neko ienest no meža, lai nebūtu čūsku. Lai labi aug āboli, šajā datumā izrotā ābeles, arī citus kokus nedrīkst ne cirst, ne zāģēt, ne griezt, jo tieši 25. martā – Māras dienā tie jūtot sāpes, kas tiem tiek nodarītas.
Par Kāpostnīcu šo dienu dēvē tāpēc, ka paražas nosaka, ka 25. martā nedrīkst istabu slaucīt, arī šūt un adīt nē, lai tārpi kāpostus neizgrauztu.
Vienlaikus šie bija arī Uguns svētki, ugunij par godu pirmo reizi gadā vakariņas ēdot saules gaismā, tā simboliski ļaujot tai atpūsties pēc garajiem un tumšajiem ziemas vakariem. Turklāt uguni nededza līdz pat nākamajiem svētkiem – Labrenča dienai, uzskatot, ka pretējā gadījumā rudzi pūšot.
Ko ēd: Māras dienas svētku galdam klātajam galdautam bija jābūt Māras krāsās – baltā vai melnā. Galdā likti ūdens kliņģeri, dažādi piena ēdieni - piena klimpu zupa.
Ticējumi:
Māras dienas vakarā meitām žagaros jāguļ, lai tām pa vasaru puiši nāktu.
Ja Māras nakts un diena ir skaidra, un ja dienā spīd saule, būs auglīgs gads un laba pļauja.
Ja Māras naktī salst, sals vēl četrdesmit naktis.
Ja Māras dienā tin kamolus, būs labas kāpostu galvas.
Māras dienā skaidas jānes uz kūtsaugšu, tad vistas daudz olu dēs.
