Pēterdienu svin tūlīt pēc Jāņiem – 24. jūnijā, tā ir atzīmējamā diena, kas norāda uz siena laika iestāšanos, jo tieši Pēteris ir tas, kura pārziņā nodotas siena pļavas. Pēterdienā arī pēdējo reizi tiek izdziedātas līgo dziesmas. Šos svētkus mēdz dēvēt arī par Lapu dienu vai Pērkona dienu, par ko ticējumā teikts, ka šajā dienā nedrīkst mest kaudzē sienu, citādi pērkons nospers. Arī Pēteri, līdzīgi kā pirms šīs dienas nosvinētie Jāņi, ir jaunu meitu un puišu ieskatīšanās un cerēšanās laiks, kad tiek slēgtas arī derības, kā senlatvieši dēvēja saderināšanos.
Ko ēd: Nav īpašu ēdienu, kas būtu jāēd tieši Pēterdienā, iespējams, tāpēc, ka līdz šai dienai vēl tiek ēsts no Jāņu dienas pāri palikušais siers, plāceņi, kā arī dzerts nosvinētajiem svētkiem sabrūvētais alus.
Ticējumi:
Ja dzeguze beidz kūkot ap Pēteriem, būs silts rudens.
Ja Pētera dienā līst, līs līdz Annas dienai.
Ja Pētera diena lietaina, viss siena laiks būs lietains.
Ja Pētera dienā sīpolus šķin, tie vītīs.
Ja saule spīd kaut tik ilgi, kamēr apseglo zirgu, tai gadā būs daudz ugunsgrēku.
