Svētku tradīcijas -> Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)
Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)
Šajā dienā piemin vēsturiskos notikumus 1919. gada 22. jūnijā, kad Cēsu kaujas Igaunijas armija un Ziemeļlatvijas brigāde uzveica vācu karaspēku.
Pirmās cīņas pret latviešiem un igauņiem vācieši uzsāka jau 1919. gada jūnija sākumā. Cēsīs iesoļoja kāda vācu landesvēra nodaļa, un lai arī Zemitāna brigādes štābs, kas ari bija izvietojies šajā Latvijas pilsētā, viņiem tur neatļāva palikt, bija skaidrs, ka vācieši ar to nesamierināsies. Šī iemesla dēļ strauji tika papildinātas Cēsu pulka rindas, pulkā iesaistoties brīvprātīgajiem, tostarp Cēsu un Valmieras vidusskolu audzēkņiem. 6. jūnijā, atkārotā vācu uzbrukuma laikā tas tomēr nespēja sakaut vāciešus un bija spiests atkāpties. Kaujas starp vācu armiju un latviešu – igauņu karotājiem norisinājās ar mainīgām sekmēm vienas vai otras puses labā, līdz 10. Jūnijā Sabiedroto valstu pārstāvji panāca desmit dienu ilga pamiera noslēgšanu starp karojošajām pusēm.
Šī pamiera laikā Cēsu pulks tika strauji paplašināts līdz pat 8000 igauņu un latviešu karavīru. Viņu rīcībā bija 30 lielgabali, trīs bruņu vilcieni un trīs bruņu automobiļi, savukārt vāciešiem – 66 lielgabali, 520 ložmetēju, kā arī par tūkstoti vairāk vīru.
Neņemot vērā lielo pārsvaru pār latviešu – igauņu karaspēku, vācieši, nesagaidot norunātā pamiera beigas, uzbruka latviešiem Limbažu virzienā. Izšķirošās cīņas 21. un 22. jūnijā norisinājās Cēsu un Raunas apkaimē. Neskatoties uz to, ka sīvās cīņās vāciešiem izdevās ieņemt Skangaļus un Startu muižu, vācu armijas uzbrukums, pateicoties iegūtajam pastiprinājumam no igauņu puses, tika apturēts. Latviešu un igauņu karotājiem, uzbrūkot vācu armijai frontes pārrāvuma rajonā, vāciešus izdevās sakaut. Godinot šo panākumu, 22. jūniju Latvijā un Igaunijā sāka atzīmēt kā abu tautu ieroču brālības svētkus jeb Varoņu piemiņas dienu.
Kā atzīmē: Ik gadu 22. jūnijā, pieminot minētos notikumus, atceres pasākumi un ziedu nolikšana kritušo karavīru piemiņai notiek tādās vietās kā Amata, Priekuļi, Pārgauja un Cēsis. Cēsīs puķes tiek noliktas gan pie Cēsu pulka skolnieku rotas pieminekļa, gan Brāļu kapu pieminekļa Lejas kapos. Atceres pasākumos, kā ierasts, piedalās arī Igaunijas vēstnieks vai kā no igauņu augstākajām valsts amatpersonām.
