Kā „Eurika” iepriecināja vientuļos cilvēkus
Spītējot apledojušiem ceļiem un laika apstākļiem, sniegu nomainot lietum, biedrība „Eurika” trešdien kārtējo reizi devās ceļā, lai trūcīgiem cilvēkiem Babītes pusē dāvātu par saprotošu un līdzcietīgu cilvēku saziedoto naudu iegādātu pārtiku.
Maizes klaipiņus, pienu, putraimus, kā arī pa kādam našķim, šoreiz lielākoties saņēma trūkumā nonākuši vientuļie cilvēki. Iespējams, tieši tādēļ viņu pārsteigums par negaidīto „Eurikas” ierašanos bija jo īpaši liels, savukārt prieka asaras un pateicība par saņemto palīdzību patiesi neviltota. |
|
Anna un Māris
Tāpat par atsaucīgu cilvēku saziedotajiem līdzekļiem iegādātos pārtikas produktus saņēma kaimiņi Anna Tjutikova un Māris Cinītis. Kā norāda Anna, abi cenšoties viens otram palīdzēt, jo citādi izdzīvot nevarētu. Viņa ir pensionāre ar 95 latu pensiju, savukārt Māris – trešās grupas invalīds ar 45 latu ienākumiem mēnesī. Viņa kāju pēdām trūkst pirkstu, tādēļ Māris var strādāt vienīgi sēdošu darbu. „”Eurikas” palīdzība ir ļoti nozīmīga, man ir jāmaksā par dzīvesvietas īri, elektrību, gāzi, bet kas ir mana 95 latu pensija? Man nav neviena, kas palīdz, meitai, kas dzīvo Valkā ar trīs bērniem, pašai klājas grūti, es nevaru viņai prasīt palīdzību,” saka Anna, arī Māris piebilst, ka viņam nav neviena, izņemot brālēnu, kurš palīdz ļoti, ļoti reti „Ekonomiskā krīze arī pasliktinājusi situāciju, veikalos tagad varu atļauties iegādāties pārsvarā vienīgi nocenotās preces. Vasarā ir drusku vieglāk, var mežā salasīt ogas un sēnes. Tieši pārtika ir tā, kas no palīdzības mums nepieciešam visvairāk,” noteic Anna. |
|
Vija Zemļačenko
Vija Zemļačenko, kura pašlaik komplicēta kājas lūzuma un pēcoperācijas komplikāciju dēļ pārvietoties spēj vienīgi ar grūtībām, atzīst, ka nekad mūžā nav spējusi iedomāties, ka nonāks tik ļoti smagā situācijā. „Arī morāli man ir smagi, apglabāju mammu, pēc tam dēlu, varbūt tas ietekmējis arī manu veselības stāvokli. Viena nelaime pēc otras nākusi pār mani, tai pat laikā arī zaudēju darbu. Biju priekšniece pastā, taču pasta nodaļu aizvēra ciet. Tikko man šķita, ka es visu esmu daudz maz pārdzīvojusi, nāca šī nelaime ar kāju. Jau trešo gadu esmu bez darba. Ar kāju komplikācijas ir jau trešo mēnesi, un ārsts teica šāda situācija turpināsies vēl sešus, astoņus mēnešus. Pat suns un kaķis man ir aizgājuši bojā, esmu viena,” saka Vija. Sieviete stāsta, ka viņai ļoti patīkot sēņot, lasīt meža ogas, taču, kā norādījis ārsts, kājas dēļ šis vaļasprieks šoruden viņai visdrīzāk iešot secen. „Ja nebūtu šīs palīdzības un atsaucīgu cilvēku, nespētu neko, atliktu vienīgi pakārties,” ar rūgtumu balsī bilst Vija, uzsverot, ka atsaucīgi un izpalīdzīgi cilvēki, tostarp arī pašvaldības un biedrības „Eurika” palīdzība viņai esot kā liela Dieva dāvana. |
|
Zojai Grickevičai
Kaut arī Zojai Grickevičai ir nedaudz pāri trīsdesmit, arī viņa ir vientuļa. Zoja ir plaušu slimniece – otrās grupas invalīde ar invaliditātes pensiju 45 latu apmērā. Veselības stāvokļa dēļ jaunā sieviete pašreiz nevar strādāt. Saņēmusi biedrības „Eurika” sarūpēto pārtiku, viņa pauž prieku, ka ir labdarības organizācijas, kas palīdz cilvēkiem, arī šajā krīzes situācijā. „Liels paldies, ka neatstājat cilvēkus badā. Man šī palīdzība ir ļoti nozīmīga, vismaz man būs ko paēst, nebūšu badā. Mana 45 latu pensija nav liela, par to cilvēks nevar paēst,” norāda Zoja |
|
Ozoliņu ģimene.
Mairitas un Andra Ozoliņu dzīvoklī mūs sagaida astoņi sirsnīgi cilvēki – vecvecāki ar sešiem mazbērniem, no kuriem vecākajai meitenei ir desmit gadu, bet jaunākajam bērniņam februārī aprit desmit mēnešu. „Diemžēl mums iet ļoti slikti,” uz jautājumu, kā ģimene iztiek, atzīstas Mairita. Andris papildina: „Vecāki bērnus ir pametuši jau ļoti sen, visus desmit gadus, kopš pirmā bērna piedzimšanas, par viņiem rūpējamies mēs. Vecāki atnāk mājās, padzīvo trīs mēnešus un atkal pazūd uz ilgāku laiku, un tā nepārtraukti.” „Kad bērnu mamma ir mājās, viņa rūpējas par mazajiem, bet pārējā laikā cīnāmies mēs paši, kā nu spējam. Bērnu naudiņa arī tiek iztērēta, bet mēs mokāmies – vecāmāte ar vecotēvu. Grūti mums iet, ja vēl vecāki saprastu...,” nopūšas Mairita. Vienīgie ienākumi ir Andra gaterī nopelnītā naudiņa, ar drēbītēm un naudu palīdz pagasts, tāpat kaimiņi reizēm atdod kādu apģērba gabalu, taču nomaksāt rēķinus ģimene nespēj – sakrājušies lieli parādi. Arī ekonomiskā krīze darījusi savu – Andrim alga ir samazināta, vecvecākiem jālūdz palīdzība sociālajiem darbiniekiem, jo sešus bērniņus uzaudzināt viņi nevar. „Esam parādos,” stāsta Andris, „mazmeita labi spēlē klavieres, taču no nodarbībām jau atteicāmies - nevaram apmaksāt. Visi trīs skolnieciņi iet mākslas skolā, mazdēliņam atteicām vienu dienu nedēļā, jo nevaram samaksāt, kaut arī visi grib iet, un arī mācībās visiem veicas labi. Vecākā mazmeitiņa Lauriņa pat skolas apbalvojumus ieguvusi par sasniegumiem mācībās.” Mairita ar maigumu balsī piebalso, ka bērniņi ir mīļi, labi, čakli un palīdz. To, cik nozīmīga loma bērnu dzīvē ir vecvecākiem liecina viņu pirmais izrunātais vārdiņš - „vectēvs”. „Ir jau prieks no bērniņiem, taču mūsu gados tas ir par grūtu, pietam uzaudzināt sešus. Piekusuši esam,” sarunas beigās noteic Andris |
|
Lazdānes ģimene.
„Tagad katrs kumoss, ko var dabūt, ir dārgs, līdz ar to arī „Eurikas” sagādātā pārtika ir nozīmīga,” saka trīs bērnu mamma Rudīte Lazdāne. Viņa jo īpaši pārdzīvo, ka, ekonomiskajai krīzei iestājoties, valsts samazinājusi alimentu apmēru, kādēļ ir grūtāk izdzīvot, jo vairs nevar atļauties iegādāties bērniem visu nepieciešamo. „Es, piemēram, par trim atvasēm saņēmu 160 latus, savukārt tagad, 35 latus par bērnu 54 latu vietā. 50 lati ir nost un tas ir ļoti daudz. Tā nauda taču ir domāta bērnam,” Rudīte ar rūgtumu saka, „Labi, ka vismaz humānā palīdzība ir, kas ir liels atbalsts, taču, lai bērnu palaistu skolā, vajadzīga liela nauda burtnīcām, grāmatām, ko es, viena pelnītāja, nevaru pavilkt. Tad viņiem jānāk vai nu uz gateri strādāt un pelnīt vai pudeles jālasa.” Viņa uzskata, ka samazināt alimentu naudu nebija godīgi, un arī astoņi lati – nauda, ko valsts maksā par bērnu, nav nekas – pietiek tik daudz, lai vienu reizi aizietu uz veikalu. Rudīte domā, ka māmiņām, tāpat kā pensionāriem, kas cīnījās un uzvarēja, jāaizstāv savas tiesības: „Sākumā bērni palika skolā, tagad viņi nāk pēc stundām mājās, līdz ar to man katru vakaru jāpadomā, kā visus trīs pabarot. Tas ir ļoti sāpīgi, jo es gāju un cīnījos, kārtoju papīrus, lai varētu dabūt bērniem to naudu, un tagad pēkšņi tās vairs nav.” Rudītei nav neviena, pie kā vērsties pēc palīdzības, arī darbā, gaterī – īpaši tagad, ziemā, daudz nopelnīt nevar – darbs ir smagāks un lēnāk virzās uz priekšu. Taču viņa priecājas, ka strādā – „kā ir, tā ir jāiztiek, ja nebūtu darba, būtu pavisam slikti” |
|
Lāču ģimene.
Līdz Lāču ģimenes mājām ar mašīnu nav iespējams piebraukt, ceļš, tikko iztīrīts, tiek aizputināts vienā mirklī – pa dziļo sniegu, turpat līdz ceļiem, jābrien kājām. Par spīti āra aukstumam, mazajā mājiņā, kurā dzīvo pieci cilvēki, ir silti un omulīgi, Lāču ģimenes galva aicina iekšā un pateicas par piegādātajiem produktiem. „Paldies par palīdzību, sapratni. Ceram, ka arī mēs kādreiz varēsim palīdzēt kādai citai ģimenei,” pateicības vēstulē ziedotājam viņš raksta. Mammas un trīs bērniņu nav mājās, viņus satiekam, atgriežoties uz ceļa pie mašīnas. Visi pauž prieku par centra „Eurika” ierašanos, mazie 4, 5 un 8 gadus vecie puikas, no kuriem divi jau iet skolā, cits caur citu priecīgi stāsta, cik ļoti viņiem patīkot mācīties. Kad mamma Alla mums atvainojas par grūti izbrienamo taku līdz mājām, zēni piebalso, ka nav vērts tīrīt, tūlīt jau aizsnigs atkal. „Nav mums neviena, arī radu nav, kas spētu palīdzēt, tā mēs kuļamies, kā vien spējam – vienīgā palīdzība ir no pagasta – naudiņa, un no centra „Eurika”. Gandrīz gadu, kopš Latvijai pāri nāca lielais atlaišanu vilnis, abi ar vīru esam bez darba,” stāsta Alla, piebilzdama, ka cerība atrast darbu viņai ir, par spīti tam, ka situācija Latvijā ir dramatiska un daudzi braucot projām. „Cerība ir vienīgi uz to, ka būs darbs, tikai tad viss uzlabosies,” viņa apņēmīgi saka mums atvadoties. |
|
Māras ģimene no Madlienas pagasta.
Ģimenē ir 4 bērni, no tiem vecākajam dēlam ir 14, bet jaunākajai meitiņai Annai ir tikai 2 gadi. Tēvs bez darba jau ir kādu laiku, un jau 3 mēnešus tiek atteikts, no vairākām darba vietām, naudas trūkuma dēļ. Ar sievas algu vēl pieticis, lai pabarotu ģimeni, taču kādu dienu ar asarām acīs arī māte palikusi bez darba - pastā tika veikta štatu samazināšana. Tagad 4 bērnu ģimene ir palikusi pilnībā bez ienākumiem. Māras vecāki aiz izmisuma nezin ko darīt... iet nav kur... lūgt palīdzību nav kam..
Māras ģimene neatminās vai ir bijuši vēl grūtāki laiki par šiem.. |
|
Aļonas ģimene, no Pļaviņām.
Ir smagi saņemt zvanus, no izmisušām ģimenēm, kas telefona klausulē raud un izstāsta savu situāciju. Kā lūk Aļonas ģimene ir tikai māte un meita, un vis kas viņiem atliek ir 5 ls uz trīs nedēļām. Mēs nekavējoties devāmies pie šīs ģimenes, un runājoties pie galda sapratām, ka tiešām krīze pavisam noteikti skar arī lauku rajonos ģimenes, un ka sociālais departaments nespēj palīdzēt visām ģimenēm. |
|
Elita no Krapes pagasta.
Elita ir jau pensijas gados un apgādā 3 bērnus. Viņu dzīvē ir pienācis patiešām kritisks brīdis, jo vairs pat ēst īsti nav ko. Elita sirsnīgi pasaka paldies par atbalstu, taču piebilst, ka citas ģimenes ir vēl grūtākās situācijā, jo savus bērnus nevar uz skolu nogādāt. Elita ar ļoti bezcerīgu skatu skatās nākotnē ''Nezinu kā būs? Nezinu, ko darīt.....' |
Sadarbībā ar pašvaldības sociālo departamentu fonds ''Eurika'' iegūst to ģimeņu adreses, kuriem palīdzība ir nepieciešama jau šodien. Par saziedotiem līdzekļiem mēs iegādājamies pārtiku, organizējam transportu un nogādājam ēdienu bērniem, kuru vecāki šobrīd ir nonākuši trūkumā
Mēs gribam, lai bērni ikvienā ģimenē varētu kaut dienu nedomāt par izsalkumu un pasmaidīt. Vieniem mums tas neizdosies, taču kopīgi ar Jūsu atbalstu mēs varam ik dienu palīdzēt aizvien vairāk un vairāk bērniem visā Latvijā
Pārtikas ražotāji, tirgotāji un informācijas izplatītāji! Aicinām Jūsu uzņēmumus atkarība no savām iespējam palīdzēt akcijai “Pabarosim bērnus”. Jebkāda veida Jūsu līdzdalība būs palīdzība Latvijas ģimenēm, kas nonākušas grūtā dzīves situācijā
Matīss Barkovskis
Fonds „Eurika”
Mob. 29 82 81 52
|
|
Izsakām pateicību visiem, kas jau palīdzēja! |
| Ilze Anspoka, Dārta Bārbale, Marina Vasilenko, Zane Vaļūna, Zinta Miķelsone, Ieva Serjakova, Ieva Serjakova, Ilze Krišlauka, Andrejs Filimonovs, juris rutkovskis, Inese Pudane, Dina Silina, Elīna Elksne, Guntars Vingris, Silvija Rūtiņa, Ilze Nartiša, Linda Rutkovska, Jekaterina Lissova, Ilze Fjodorova, Solvita Neija, Inga Ruduša, Irina Osobskaya, Jānis Lanskis, Zane Indriksone, Nauris Zariņš, Vija Klaucāne-Dārziņa, Ieva Serjakova, Marina Vasilenko, Vladislavs Zinovskis, ILONA SAKSONE, Silvija Rūtiņa-Rūtenberga, Pēteris Veidners, Aivika Ulanova, Nils Odins, Laila Gaile, Sandra Veldruma, Gunta Bluķe, Kristīne prūse, INITA AUZINA, Zinta Jansons, Ginta Vanaga, Inese Brokāne, Ivita Kalniņa, Zanis Buljs, Liene Zīle, Kristīna, Irina Novosjolova, Jektarina, Jekaterina, Arnis Mālbergs, Vilnis Brakovskis, Valtenbergu ģimene, Ieva Serjakova, Dārta Balcere, Ilze Anspoka, Anita Grudule, Linda Egle, Nils Odins, Līga Pāvule, Līga Kalniņa, Inese Salgale, Elmars Biele, Diāna Zaharevska, Aivika Ulanova, Linda Ozoliņa-Karlsone, Alla Sevcenko, Dace Podkalne, Jānis Straupe, Anita Stabulniece, Zanna Upeniece, Ieva Zīverte, Ilona Mažeika, Jānis Bērziņš, Agita Dreiblate, Inta Markēviča, Kristīne Bambe, Vivita Lūsiņa, Kristine Vasariete, Edīte Strautiņa, Ilze Stabulniece, Inese Briede, Zinta Miķelsone, Inese Brokāne, Jānis Krūmiņliepa, Tatjana Zaiceva, Laura Brīvība, Laila Balode, Artis Strēlnieks, Everita Tamme, Raimonda Jančenko, Iveta Erkske, Gatis Jansons-Bukāts, Agnese Pelse, Ilze Valdovska, Linda Leitāne, Ildze Spila, Juris Frīdmanis, Ilze Ramiņa, Aldonis Arnavs, Elita Vankere, Anna Umbrovska, Santa Goļeva, Anna Cielava, Biruta Salma, Inara Linova, Egita Joela, Valtenbergu ģimene, Inese K, Ineta Irbe, Māra Bērziņa, Linda Piegava, Polina Nazarova, Jana Švāne, Vladimirs, Jeļena Kozjmenkova, Ināra Poča, Laila Arāja, Ilze Anspoka, Līga Kļaviņa, Maija Kalnkaziņa, Laila Kampe, Māra Bērziņa, Inga, Inese Rudzīte, Jeļena Cepcova, BUMBIERIS GINTS, VLADIMIRS LOGINOVS, Andris Reigass, Aļona Andrejenko, Jolanta Jaundžeikare, Inga Vilcāne, Silvija Rūtiņa, Lolita Degute, Aiga Dembovska, Daira Brunere, Gunta Bluķe, Marita Ozoliņa, Aija Dūdāne, Andrejs Vasiļjevs, Vita Mazure, Ilona Muižniece, Anete Rožkalna, Svetlana Timofejeva, Aļina, Ilze Krišlauka, Inese Klodāne-Kīne, Baiba Kalpiša, Kristaps Drone, solvita vinerte, Matiss, Anda Grīnvalde, Sanda Budreviča, Jeļena Pavlovska, Diāna Zaharevska, Kristīne Prūse, Maija Kalnkaziņa, Armandam Resgoriņam, Ingum Vītolam, Maijai Zaķei, Ivetai Olderei, Gintai Grandānei, Mihails Strusovskis, Māra Nikulāne, Diāna Čižika, Ivita Faituša, Baiba Zirdziņa, Jevgenijs Amanzacevs |
|
|
