Advente / Svētku tradīcijas
Nesanāk ielogoties?

Lasītava

Šeit ir mūsu mazā biblioteka, par daudz un dažādām lietām

Svētku tradīcijas
1. Aprīļa joki
Māras dienas
Darba svētki
Sieviešu diena
Mārtiņ diena
Ieteikumi Ziemassvētkiem
1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena
Latvijas Republikas Starptautiskās (de jure) atzīšanas diena
Sveču diena
Lieldienas
Vasarsvētki
Ziemassvētku tradīcijas
18. Novembris
Līgo svētki / Jāņi
Meteņi
Jaunais gads
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena
Mātes diena
Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena
Eiropas diena
Latvijas Republikas okupācijas diena
Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)
Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena
Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena
Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas diena
Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas diena
Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līguma (Ribentropa – Molotova pakta) noslēgšanas diena
Baltu vienības diena
Lāčplēša diena
Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
Pelnu diena
Pūpolsvētdiena
Jurģi / Ūsiņi
Annas diena
Miķeļi
Pēterdiena
Laidene
Jēkabi
Pavasara Māras diena
Labrenča diena
Bērtuļa diena
Katrīnas diena
Andrejdiena
Bārbalas diena
Zvaigznes diena
Teņa diena
Matīsa diena
Ģertrūdes diena
Benedikta diena
Vītus diena
Septiņu gulētāju diena
Septiņu brāļu diena
Krustības
Kāzas
Bēres
Vakarēšana
Tēvu diena
Ģimenes diena
Jūras un zvejnieku svētki
Advente

Par mums

Fonds „Eurika” un kā mēs uzsākām labdarības projektus

Labdarības kartiņas

Iegādājies labdarības apsveikuma kartiņu un palīdzi bērniem slimnīcās

Ar rokām darinātas Ziemassvētku apsveikuma kartiņas

Jaunums! Piedāvājam ar rokām darinātas Ziemassvētku apsveikuma apsveikumu kartiņas ar ornamentiem!

Smiekli ārstē!

Sadarbībā ar origami.lv no šiem zīmējumiem mēs piedāvājam izgatavot labdarīgas dāvanas!

E kartiņas

Eurika piedāvā uzņēmumiem izveidot flash elektroniskās apsveikuma kartiņas

Dāvātās iekārtas slimnīcām

Eurika labdarības projektu dāvātās iekārtas Latvijas bērnu slimnīcām

Pabarosim bērnus

Pabarosim bērnus projekta bildes un apraksts par projektu

Atbalstītāji

Firmu logo kuri vairāku gadu laikā ir atbalstījuši vai turpina atbalstīt Eurika.lv Labdarības projektus.

Ziedot

Ziedot, lai palīdzētu Eurika labdarības projektiem

Apsveikuma pantiņi

Dzejoļi Jūsu apsveikuma kartiņām un citiem apsveikumiem

E-kartiņas

Šeit variet izveidot un nosūtīt E-kartiņas

Indigo skola "Saules Bērni"

Indīgo bērnu internātskola un jaunrades centrs

Kontakti

Mob: +371 29828387
Mob: +371 29828152
Email: info@eurika.lv


Advente / Svētku tradīcijas

Ziemassvētku gaidīšanas laiks - Advente

 

Advents tradicionāli sākas Svētā Andreja dienai – 30. novembrim – tuvākajā svētdienā un ilgst līdz 24. decembra jeb Ziemassvētku vakaram, un arī šodien, vēl vairāk nekā pirms daudziem simtiem gadu, simbolizē cilvēces alkas pēc Kristus otrreizējās atnākšanas.

Tas ir aptuveni četras nedēļas ilgs laika posms līdz Ziemassvētkiem, kas kristiešiem asociējas ar gavēni, mieru, klusumu, pārdomām ar mērķi fiziski un garīgi noskaņoties un sagatavoties priecīgākajiem no Baznīcas svētkiem – Jēzus Kristus dzimšanai. Adventa būtiskākie atslēgvārdi ir atnākšana un gaidīšana. Ne velti pats Adventa vārds tulkojumā no latīņu valodas „advenire”, „adventus” nozīmē atnākšanu, ticīgajiem līdz ar pirmo Adventes sveces iedegšanu vainagā sākot gaidīt Pestītāja ierašanos uz zemes, ko simboliski ik gadu iezīmē Ziemas saulgrieži.

Kristietība sludina, ka Advents ir laiks, kad cilvēka dvēselē, domās, pārdzīvojumos, iekšējās sajūtās un pasaulē norit īpaša sagatavošanās Dieva Dēla – Jēzus Kristus piedzimšanai un līdz ar to arī ienākšanai mūsu pasaulē, simbolizējot cilvēcei pestīšanu, cerību uz augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvi. Cilvēki atver savas dvēseles gaišajam, labiem darbiem, pateicībai, pacietībai, labsirdībai, godīgumam un citām labām rakstura īpašībām, darbiem.

Adventa laikā uz 24 lapiņām var uzrakstīt 24 dažādas labās apņemšanās, piemēram, „Es šodien nedusmošos”, „Es šodien būšu laipns pret apkārtējiem”, ‘Es šodien palīdzēšu kādam no līdzcilvēkiem” un citas, ik rītu izvelkot vienu no šīm lapiņām un visas dienas laikā cenšoties ievērot uz tās rakstīto apņemšanos vai labo darbu.

Adventa laika būtiskākais simbols ir vainags jeb aplis, kas jau izsenis apzīmē mūžību un vienotību. Vainagā ir četras sveces, katrai svētdienai pa vienai – ik katra no tām ir kā gaismas nesējs, kas ar katru Adventes svētdienu mirdz spožāk, rādot ceļu pretī gaismai, tās uzvaru pār tumsu, labā pārsvaram pār ļauno. Turpretī mūžzaļie priežu vai egļu zari, no kuriem pīts vainags, ir cerības un mūžīgās dzīvības simbols, šiem jēdzieniem spēcīgi dominējot kristietībā. Vēl viena no krāsām, kas tradicionāla kristietībā, ir violetā – tieši šī krāsa simbolizē gan gavēņa laiku, gan Ķēniņa ierašanos uz Zemes. Violetā krāsa Adventa laikā dominē arī priesteru un mācītāju amata tērpos, altārsegās, kas, nozīmējot augstāko prieka izpausmi, Ziemassvētkos tiek nomainīta pret balto. Ar violetas krāsas audekliem arī klusajā laikā, piemēram, pirms Lieldienām, tiek pārklāti krucifiksi dievnamos, to izmanto priesteru drānās. Tādēļ, īpaši Adventa vainagu veidojot pašrocīgi, starp zaļajām skujām var iepīt violetu lenti, turklāt vēlams arī sveces piemeklēt violetā, zilā vai sarkanā krāsā. Tādēļ, ka bez grēku nožēlu simbolizējošās violetās krāsas vainagu rotāšanā var izmantot arī rozā krāsu, īpaši trešajā svētdienā, vai sarkano, kas apzīmē Jēzus mīlestību pret cilvēkiem.

Vainags simbolizē arī gaismas uzvaru pār tumsu. Iededzot katru nākamo Adventa vainaga sveci, tiek domāts par katras Adventes svētdienas nozīmi Baznīcas liturģijā. Pirmā svētdiena ir Kristus gaidīšanas laiks, otrā svētdiena ir ceļa gatavošana Kristum, trešā svētdiena ir laiks, kad pieaug prieks par  Dieva Dēla drīzo nākšanu un tā nesto pestīšanu, savukārt pēdējā svētdiena ir Dievmātes – Svētās Jaunavas Marijas laiks, jo tieši viņa zem sirds nes Jēzus bērniņu. Trešā Advente ir priecīgākā no četrām svētdienām, jo tā simbolizē prieku par cilvēces pamatotajām cerībām, ka pasaulē ienāks gaisma un Dieva mīlestība. 

Evaņģēliski luteriskajā baznīcā pirmā svece tiek dēvēta par pravieša sveci, simbolizējot cerību - Kristu, bet otrā ir Betlēmes svece, apzīmējot aicinājumu uz pestīšanu. Turpretī trešā ir ganiņu svece – prieks, bet  ceturtā – eņģeļu svece jeb mīlestība. Ar Adventa laiku ceturtajā svētdienā pirms Ziemsvētkiem iesākas Baznīcas liturģiskais gads.

Kā Latvijā, tā daudzviet citur pasaulē, šajā laikā notiek dažāda rakstura pasākumi, aicinot cilvēkus nepalikt vienaldzīgiem, tā, piemēram, dievnamos norit
Rorātmises Dievmātes godam. Tās notiek pašā rīta agrumā, vēl pirms gaismas, simbolizējot pasaulē valdošo tumsu pirms Jēzus ierašanās piedzimstot. Apgaismojums, norādot uz līksmi par pestīšanu, tiek iedegts nodziedot Kristus dzimšanas brīdī eņģeļu skandināto himnu «Gods Dievam augstumos». Tāpat dažādās publiskās vietās, kā arī baznīcās, tiek organizētas tā dēvētās „Dzīvās Bētlemes”.

Neskatoties uz to, ka Adventa laiks ir paredzēts mieram un klusumam, lūgšanām, pašanalīzei, labā un ļaunā izvērtēšanai, un īpaši senāk šī mēneša laikā ievērots stingrs gavēnis, ierobežojot ne vien pārmērību ēšanā, piemēram, gaļas lietošanu uzturā, bet arī izklaidē – ierobežojot mūzikas klausīšanos, mūsdienās arī Advents, līdzīgi, kā Ziemassvētki, ir ļoti komercializēts. Tā, piemēram, pārdošanā pieejami īpaši bērniem domāti Ziemassvētku gaidīšanas kalendāri ar 24 nodalījumiem katrai Adventa laika dienai – katrām no tiem slēpjas kāda konfekte, kārums vai cits pārsteigums.

Komerciālisms skāris arī pašus Adventa vainagus, kas nopērkami veikalos – tie retos gadījumos ir vienkārši, neuzkrītoši, pēc iespējas neuzbāzīgāki. Arvien biežāk to izskats ir krāšņs, vainagi rotāti ne vien svecēm un lentēm vai čiekuriem, bet spožiem rotājumiem, uzkrītošām detaļām – turklāt pēc tādiem mūsdienu pircēju vidū nereti ir arī lielāks pieprasījums. Arvien biežāk cilvēki ik svētdienu iededz pa svecei, nemaz neaizdomājoties par to nozīmi un nesto vēsti.

Šodien ar Adventi izprot arī atsevišķu šī četru nedēļu ilgā laika svētdienu, līdz ar to varētu apgalvot, ka Adventā ir četras Adventes. Tas tādēļ, ka sabiedrībā nereti atšķiras viedokļi, kā pareizi dēvēt šo laiku – par Adventu vīriešu dzimtē vai Adventi.  Šim jautājumam pievērsies arī valodnieks Jānis Endzelīns, sniedzot savu skaidrojumu. Viņaprāt, četras svētdienas aptverošais laika periods kopumā tiek dēvēts par Adventu vīriešu dzimtē, līdzīgi kā šajā dzimtē tiek dēvēti arī citi garāki laika posmi - gavēnis, mēnesis, ceturksnis, gads. Savukārt īsāki laika posmi – dekāde, nedēļa, diena, stunda, minūte, sekunde lietota sieviešu dzimtē, kā rezultātā arī katru atsevišķu svētdienu šajā pārdomu laikā var saukt par Adventi. Turklāt arī Latviešu konversācijas vārdnīca un Baznīcas kalendāri pieturas pie šī vārda lietojuma vīriešu dzimtē.

Šis lielais gaidīšanas laiks Baznīcas dzīvē ir kā ceļa sākums pretī kulminācijai – Lieldienām.


Advente / Svētku tradīcijas

Atbalsti Eurika labdarības projektus ar ziedojumu, dari to šeit->
Aicinām iegādāties Ziemassvētku apsveikuma kartiņas, aplūkot kartiņas variet šeit.->