Jurģi / Ūsiņi / Svētku tradīcijas
Nesanāk ielogoties?

Lasītava

Šeit ir mūsu mazā biblioteka, par daudz un dažādām lietām

Svētku tradīcijas
1. Aprīļa joki
Māras dienas
Sieviešu diena
Darba svētki
Mārtiņ diena
Ieteikumi Ziemassvētkiem
Latvijas Republikas Starptautiskās (de jure) atzīšanas diena
1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena
Sveču diena
Jēkabi
Laidene
Miķeļi
Pēterdiena
Advente
Pavasara Māras diena
Labrenča diena
Bērtuļa diena
Katrīnas diena
Andrejdiena
Bārbalas diena
Zvaigznes diena
Teņa diena
Matīsa diena
Ģertrūdes diena
Benedikta diena
Vītus diena
Septiņu gulētāju diena
Septiņu brāļu diena
Krustības
Kāzas
Bēres
Vakarēšana
Tēvu diena
Ģimenes diena
Jūras un zvejnieku svētki
Latvijas Republikas okupācijas diena
Lieldienas
Vasarsvētki
Ziemassvētku tradīcijas
18. Novembris
Līgo svētki / Jāņi
Meteņi
Jaunais gads
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena
Mātes diena
Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena
Eiropas diena
Annas diena
Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)
Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena
Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena
Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas diena
Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas diena
Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līguma (Ribentropa – Molotova pakta) noslēgšanas diena
Baltu vienības diena
Lāčplēša diena
Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
Pelnu diena
Pūpolsvētdiena
Jurģi / Ūsiņi

Par mums

Fonds „Eurika” un kā mēs uzsākām labdarības projektus

Labdarības kartiņas

Iegādājies labdarības apsveikuma kartiņu un palīdzi bērniem slimnīcās

Ar rokām darinātas Ziemassvētku apsveikuma kartiņas

Jaunums! Piedāvājam ar rokām darinātas Ziemassvētku apsveikuma apsveikumu kartiņas ar ornamentiem!

Smiekli ārstē!

Sadarbībā ar origami.lv no šiem zīmējumiem mēs piedāvājam izgatavot labdarīgas dāvanas!

E kartiņas

Eurika piedāvā uzņēmumiem izveidot flash elektroniskās apsveikuma kartiņas

Dāvātās iekārtas slimnīcām

Eurika labdarības projektu dāvātās iekārtas Latvijas bērnu slimnīcām

Pabarosim bērnus

Pabarosim bērnus projekta bildes un apraksts par projektu

Atbalstītāji

Firmu logo kuri vairāku gadu laikā ir atbalstījuši vai turpina atbalstīt Eurika.lv Labdarības projektus.

Ziedot

Ziedot, lai palīdzētu Eurika labdarības projektiem

Apsveikuma pantiņi

Dzejoļi Jūsu apsveikuma kartiņām un citiem apsveikumiem

E-kartiņas

Šeit variet izveidot un nosūtīt E-kartiņas

Indigo skola "Saules Bērni"

Indīgo bērnu internātskola un jaunrades centrs

Kontakti

Mob: +371 29828387
Mob: +371 29828152
Email: info@eurika.lv


Jurģi / Ūsiņi / Svētku tradīcijas

Jurģi / Ūsiņi

Jurģu diena ir 23. aprīlis – šo dienu uzskata par vasaras un ziedoņa sākumu, līdz ar to šajā datumā senlatvieši mēģināja vismaz uz īsu brīdi izlaist ārā lopus – tā bija pirmā pieguļas diena pēc ziemas. Šī diena mūsu senčiem bija īpaša ar to, ka tajā kalpi varēja izbeigt līgumus ar saviem saimniekiem un meklēt citas mājas, kur kalpot. Ja Jurģi iegadījās sestdienā, uzskatīja, ka jaunajā vietā kalpiem būs ilga dzīvošana. Tāpat tradīcijas noteica, ka pirmo reizi iebraucot pie saimniekiem, mājā bija jāieiet no rīta puses, bet projām braucot nav jāsaka ardievas, jo citādi jaunā vietā nebūs laimes. Turpretī, ja kāds uz jauno vietu ejot, veco atstājis neslaucītu, uzskatīja, ka tas atstāj tur savu svētību. Istaba bija jāizslauka arī jaunajās mājās ieejot, lai nebūtu jāķildojas ar citiem mājiniekiem.

Vēl viena paraža noteica, ka tad, ja kādās mājās kalpu ieved ar baltu zirgu, viņš tajā gadā apprecēsies.

Tāpat ap šo laiku sākušies pavasara aršanas darbi, kas nozīmēja vēl vienu papildus ēdienreizi līdzās ierastajām brokastīm, pusdienām un vakariņām – launagu.

Šajā dienā godina zirgu patronu, ko mēdz dēvēt par Jurģi, Juri, Ģurģi, Ūsiņu vai Ūziņu. Sentēviem viņš bijis arī gaismas dievs, dzīvības devējs, kā arī kārtības uzturētājs sadzīvē. Ūsiiņš ir arī Saules zirgu braucējs, Saules laivas stūrmanis un Saules kalps. Tā kā Ūsiņam ziedot drīkstēja tikai cienījamākie, var secināt, ka viņš bijis augstu stāvošs dievs. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ viņš dainās saukts arī par Dieviņu.

Viena no būtiskākajām Jurģu dienas tradīcijām paredzēja visu lietuvēnu un ļauno garu dzīšanu laukā no mājas, bet tikpat izplatīta bija arī gaiļa kaušana, lai veicinātu labklājību mājsaimniecībā. Vienlaikus uzskatīja, ka šī ir linu sējamā diena, savukārt citus darbus nedrīkstēja darīt – ne adīt, lai aitām nedzimst ragaini jēri, ne dziju tīt, lai govis nebaidās, ne arī lamāties vai kauties – lai pērkons Pērkondienā nenosper.

Ko ēd: Jurģu dienā brūvē alu, kauj cūku, gaili, vāra olas un cep plāceņus. Tāpat ēd bietes, burkānus, kāļu un kartupeļus, kā arī gaļu, lai tās pietiek visam turpmākajam gadam.

Ticējumi:

Jurģu dienā nedrīkst svešiem neko dot, lai tie neaiznestu līdzi mājas svētību.

Jurģu dienā saldena putra jāvāra, tad mājās būs saticība.

Jurģu dienā lopi jādzen pirmo reizi laukā, tad tie visu vasaru izturīgi.

Ja Jurģa naktī ir salna, tad rudenī agri nāk salnas.

Ja dzeguze pirms Jurģiem kūko, būs silts pavasaris.

Svētki tautasdziesmās:

Jurģīts jāja Jurģu nakti

Sirmu, bēru kumeliņu,

Lai bij’ laba vasariņa,

Kumeliņiem barībiņa.


Jurģi / Ūsiņi / Svētku tradīcijas

Atbalsti Eurika labdarības projektus ar ziedojumu, dari to šeit->
Aicinām iegādāties Ziemassvētku apsveikuma kartiņas, aplūkot kartiņas variet šeit.->