Uzņemies tikai tā izglītošanu, kas apjautis savu neziņu, meklē zināšanas un prot skaidri izklāstīt to, ko vēlas. Sniedz zināšanas tikai tādiem, kas uzzinājuši viena kvadrāta leņķa būtību, ir guvuši priekšstatu arī par trim pārējiem.

Senatnē cilvēki mācījās, lai sevi pilnveidotu. Tagad mācās, lai paspīdētu citu priekšā.

Tas, kurš apgūst zināšanas tās nepārdomājot, sapinas maldos. Tas, kurš mīl prātot, bet nemīl mācīties, nokļūst grūtībās.

Izglītība sniedz jauniešiem prātīgumu, večiem - mierinājumu, nabagiem - bagātību, bagātiem - skaistumu.

Izglītība - vienīgais dievišķais un nemirstīgais mūsos, un divas lietas - saprāts un valoda - ir labākais cilvēkā.

Parūpēsimies par savām skolām un mēs nebūsim spiesti tik daudz rūpju veltīt saviem cietumiem.

Līdzīgi tam, cik neglīts kļūtu cilvēka ķermenis, ja visi tā locekļi būtu apveltīti ar acīm, tā arī valsts kļūtu neglīta, ja visi tās iedzīvotāji kļūtu izglītoti, jo to paklausības vietā nāktu lepnība un godkāre. Aizraušanās ar zinātni nāktu par sliktu tirdzniecībai, kas dara valsti bagātu, pazudinātu zemkopību, kura baro tautu, īsā laikā izretinātu armiju uz kuru drīzāk labvēlīgu iespaidu atstāj raupja vienkāršība nekā no grāmatu lasīšanas cēlusies inteliģence... . Vispārēja izglītība novestu pie tā, ka to skaits, kas sēj šaubas, krietni pārsniegtu to skaitu, kas šīs šaubas būtu spējīgi gaisināt... .

Pavisam neizglītots cilvēks nav spējīgs uz ko lielāku nekā nozagt dzelzceļa vagonu, bet universitātes beidzējs spēj nozagt visu dzelzceļu.

Mācot mācos pats.

Cilvēku izglītošanai ir jāsākas ar sakāmvārdiem, bet jābeidzas ar domām.

Izglītības galamērķis nav zināšanas, bet gan darbība.