Liela dvēsele vienmēr ir valdniece pār ķermeni, kurā tā

mitinās.

Dvēsele atceras bijušo, redz esošo un paredz nākotni.

Dvēsele - pasaules lielākais brīnums.

Cilvēkiem ir vairāk jārūpējas par dvēseli nekā par miesu,

jo laba dvēsele dara labāku miesu, savukārt, miesas spēks

bez prāta ne mazākā mērā nedara labāku dvēseli.

Ja kādam ir netīra dvēsele, netīrs kļūst arī tas, kas ar

viņu ielaižas, kaut arī pats varbūt gribētu palikt

neaptraipīts.

Katrs grēks ir dvēseles nāve.

Dvēseles spēkos ir labot ļaunumu.

Cilvēka dvēsele attīstās līdz pašai nāvei.

Apziņa nevaid pērkama par naudu, nedz dvēseles miers par

visu pasaules zeltu.

Cilvēkiem, kurus mēs mīlam, gandrīz vienmēr ir lielāka

vara pār mūsu dvēselēm nekā mums pašiem.

Gudrība dvēselei - tas pats, kas veselība miesai.

Vai, dvēsele, tu būsi kādreiz krietna, vienkārša, vienota,

kaila, skaidrāk saskatāma nekā tevi ietverošais ķermenis?

Vai tu baudīsi kādreiz tādu stāvokli, kas būtu draudzīgs

un gatavs uz zaudējumiem? Vai tu būsi kādreiz piepildīta,

brīva no vajadzībām un ilgošanās, bez jebkādas iekāres -

nedz pēc dzīvas būtnes, nedz pēc nedzīvas lietas - lai

gūtu apmierinājumu? Vai neiekārosi nedz laiku, lai ilgāk

justu baudu, nedz vietu vai zemi, nedz klimatu, nedz

cilvēku labvēlību? Kad tu beidzot būsi mierā ar to

stāvokli, kāds ir, priecāsies par to, kas tev ir ... ?

Dvēseles vērtību nenosaka tās spēja augstu pacelties, bet

gan spēja būt sakārtotai vienmēr un visur. Tās lielums

neizpaužas dižumā, bet gan ikdienišķajā.

Dvēsele ir mīlētāja dziesma.

Dvēseles ir tikpat mirstīgas kā miesas.