Dzīvosim tā it kā mums nekas nebūtu un viss piederētu.

Apskaidrotais nekrāj īpašumu.

Viņš tiecas iespējami vairāk iedot citiem.

Bet, jo viņš vairāk atdod,

Jo vairāk viņam atkal ir ko dot.

Tavs un mans - lūk, visu nesaskaņu un strīdu cēlonis.

Kopus cūka nebarojas.

Sējis nav, bet pļaut grib.

Cēlonis, kura dēļ cilvēki rada sabiedrību, - to īpašumu

drošība.

Demonstrējot to, kas mums pieder, mēs darām zināmu, kas

mēs esam (daļēji, protams).

Liels ir labums, ja mums pieder tas, ko mēs vēlamies; bet

vēl lielāks labums - nevēlēties vairāk par to, kas mums

pieder.

Kas pieder tev, tas arī valda pār tevīm.

Pilsonim bez īpašuma nav tēvzemes.

Ja trūcīgie un nabadzīgie cenšas pēc valsts amatiem, jo

savu īpašumu viņiem nav un viņi cer ar laupīšanu pie

tādiem tikt, tad labi pārvaldīta valsts nav iespējama.

Tikt amatos vēlas daudzi, bet iekšējas ķildas un

nesaskaņas pazudina viņus pašus un grauj valsti.

Privātīpašums - tā ir zādzība.

Daudz ko Fortūna dod lietojumā, bet neko - kā īpašumu.

Tas, kurš pirmais ierobežoja zemes gabalu un iedomājās

pateikt: "Tas ir mans!", kā arī atrada pietiekoši daudz

diezgan vientiesīgus cilvēkus, kas tam noticēja, bija

patiesais pilsoniskās sabiedrības dibinātājs. No cik daudz

noziegumiem, kariem, slepkavībām, nelaimēm un šausmām

cilvēci būtu atpestījis tas, kurš izrāvis mietiņus vai

aizbēris grāvi, būtu uzsaucis sev līdzīgiem:

"Piesargieties, ja noticēsiet šim krāpniekam, tad esat

pazuduši, jo esat aizmirsuši, ka zemes nestie augļi -

visiem, bet viņa pati - nevienam!"

Bagātam viņa īpašums ir viņa stiprā pils.