Kad mēs saprotam, ka spējam valdīt pār savām domām, tad

esam sasnieguši augstāko iespējamo tikumiskās kultūras

līmeni.

Es nevēlos, lai visapkārt manai mājai būtu augsts žogs un

tās logi aiznagloti: es vēlos, lai jebkuras valsts kultūra

brīvi iekļūtu manā mājā. Bet es nevēlos, lai mani

notriektu no kājām.

Kultūra - tikai plāna ābola miziņa virs nokaitēta haosa.

Pret katru revolūciju galvenais iebildums tas, ka viņa

iznicina kultūru un vispārēju labklāji. Ir nenoliegts

aksioms, ka kultūra ir cilvēces dārgākā manta un kā tāda

neaizskarama. Bet kultūras jēdziens nau skaidri noteikts,

kādēļ var celties pārpratumi. Ir laikmeti, kad kultūra top

tikai tehniska, ne garīga, un kā tehniska apspiež garīgo

attīstību tautas visumā. Tanīs laikmetos kultūras ieguvumi

var tapt piesavināti no dažām valdošām šķirām un izlietoti

viņu varas nostiprināšanai un citu šķiru izmantošanai un

nospiešanai. Kultūra tā var tapt par varas līdzekli un

kavēt tautas progresu kultūrā; kultūra var iet pret

kultūru. Bet kultūras nelietīgiem lietotājiem var jautāt:

vai uzbrucējs, kas aizslēpjas aiz dārgām, neaizskaramām

vāzēm, pats top neaizskarams?

Nav bargāka kunga par to, kas no neciliem ļaudīm cēlies.

- Lai viens ir kungs.

- Tā saka vergs.

- Bet brīvais kā?

- Ikviens lai kungs!

Galvenais šajā pasaulē nav tas, kur mēs atrodamies, bet

gan tas, kurp virzāmies.

Saule dzen visu uz priekšu. Nosēsties ēnā mierīgi strādāt,

viņa lēni velk ēnu nost: "Ej tālāk!" Saule tura visu

kustībā, visu pārvērš, visstiprāko pretnieku iznīcina,

visvājāko draugu stiprina.

Zināšana ir kustība, nezināšana ir miers; starp abiem ir

pamatā naids.

Pastaiga atdzīvina un iedvesmo manas domas. Es tikpat kā

nespēju domāt, ja atrodos miera stāvoklī, man ir

nepieciešams, lai mans ķermenis atrastos kustībā, tad arī

manas domas iekustas.

Dzīve bez kustības tikai - letarģiskais miegs.

Kā jūs domājam, kam man ir jāpateicas par savām attīstītām

smadzenēm? Vajadzībai kustēties, pārvietot savu ķermeni?

Ne mazākā mērā. Žurka, kam smadzenes attīstītas divtik

mazāk, cik man, kustas tāpat, kā es. Noteicošā šeit nav

vajadzība kaut ko darīt, bet gan vajadzība apjēgt, ko

dari, lai akla vēlme dzīvot neiznīcinātu sevi pašu.

Kas meklē labo, tiem tas nāk caur grūtībām, savukārt

nelaime atnāk pati un nemeklēta.

No tā paša, kā rodas labais, var rasties arī ļaunais, kā

arī pretlīdzeklis šim ļaunumam. Piemērām dziļi ūdeņi ir

noderīgi daudzos gadījumos, bet, no otras puses, tie sevī

slēpj ļaunumu, jo pastāv iespēja tajos noslīkt. Tomēr ir

atrasts arī pretlīdzeklis šim ļaunumam - peldēt prasmes

apgūšana.

Ikviens, kas atvieglo otra ciešanas, šajā pasaulē ienes

labo.