Trejās pasaulēs - pagātnē, tagadnē, nākotnē - dzīvojošs

cilvēks var justies nelaimīgs, ja viena no tām ir

bezvērtīga. Reliģija ir pievienojusi vēl ceturto - mūžību.

Laiks - savu tapšanu vērojoša mūžība.

Mēs esam gabali, kas izrauti no mūžības; pēc iznīces mūs

atkal paņem mūžība.

Spinoza, kas ir bijis viens no gudrākiem cilvēkiem, un ir

dzīvojis saskaņā ar savu gudrību, deva cilvēkiem padomu

raudzīties uz notiekošo no "mūžības redzes viedokļa". Tie,

kas to spēs iemācīties, sajutīs, ka neciešamā tagadne

kļūst krietni vien vairāk paciešamāka.

Mūžība - laiks, kad eksistē ideāli.

Viens dzimums aiziet un cits dzimums nāk, bet zeme pastāv

mūžīgi nesatricināta. Saule uzlec, un saule noriet un

steidzas atpakaļ uz to pašu vietu, no kurienes tā atkal

jauna uzlec. Vējš iet uz dienvidiem un griežas pret

ziemeļiem; nepārtraukti visapkārt griezdamies un pūzdams,

tas aptek visapkārt un nonāk atpakaļ sava vecajā vietā.

Visas upes ietek jūrā, un tomēr jūra nekļūst pilnāka; bet

pa to pašu vietu, pa kuru upes tek, tās tek arvienu

joprojām. Visās vietās ir tik daudz grūtumu, ka neviens

cilvēks to nespēj izteikt; acis ir par vāju, lai visu

saredzētu, un ausis, lai visu sadzirdētu. Kas jau ir

bijis, tas atkal būs, un kas jau ir noticis, tas atkal

notiks, jo nav nekā jauna zem saules. Vai kaut kas kādreiz

notiek, par ko varētu sacīt: "Redzi, tas ir kas jauns!"

Tas jau sen ir bijis laikos, kas ir bijuši ilgi pirms

mums. No agrākiem laikiem nav palikusi nekāda piemiņa, un

par tiem, vēlākiem,- kuri nāks, arī par tiem nepaliks

nekāda piemiņa tiem, kas nāks pēc viņiem.

Visu Dievs ir savā laikā labi izkārtojis, pat arī mūžību

Viņš ir licis cilvēku sirdīs; žēl tikai, ka cilvēks nevar

izprast Dieva darbu - ne tā iesākumu, nedz galu.

Skaties uz visu no mūžības viedokļa.

Kad mūsu auss uztver ritmu un melodiju, mainās mūsu

dvēseles noskaņojums.

No visiem trokšņiem mūzika ir vismazāk nepatīkamais.

Dziedāšana mūsu sirdīs, mūsu prātus attur no ļauna un

skubina uz labām, krietnām domām; jauka dziedāšana der

cilvēkiem par dzīva prieka avotu.

Mūzika - labākais mierinājums noskumušam cilvēkam.

Mūzika - mīlestība vārdu meklējumos.

Mūzika apgaro visu pasauli, dod dvēselei spārnus, veicina

iztēles lidojumu; mūzika atdzīvina un iepriecina visu

eksistējošo... . To var nosaukt par visa skaistā un

cildenā iemiesojumu.

Mūzika mums ir dārga tamdēļ, ka tā ir visdziļākā dvēseles

izpausme, tās prieku un bēdu harmoniska atbalss.