Politika ir tautas un valsts centienu aktīvais izpaudums. Politika nedrīkst tikt taisīta zināma indivīda, grupas, partijas, šķiras interesēs. Politika jātaisa visas tautas un valsts interesēs.

Domāsim un strādāsim uz priekšu arvienu tā, lai tad, kad mums būs jāaiziet, kad mūs vairs še nebūs, mēs varētu droši atstāt šo zemi, apzinādamies, ka esam to atstājuši vēl labāku, nekā viņu saņēmuši.

Ja tautai un valstij labi ies, arī katram labi klāsies. Tāpēc visi būsim stipri tēvu zemes mīlestībā!

Katrs godīgi pastrādāts darbs ir liels un ceļš, lai viņš arī cik niecīgs izskatītos.

Mēs sakām: mēs esam maza tauta. Mēs aizmirstam, ka, ja kāds ir mazs, tad to vajag sevišķi kopt.

Ir sauciens „Latviju latviešiem!”. – Laiks ir pienācis, kad latviešiem vajag virsroku ņemt visās lietās, bet jāļauj dzīvot arī citiem.

Latvija ir, un Latvija paliks un būs!

Latvisko mūsu zemē mēs ļoti maz redzam. Maz to redzam gan skolās, gan mākslā, gan citur mūsu dzīvē. Bet viss tas ir citādi jāgroza. Vajag arī vārdu saturu realizēt, nevis tikai vārdus runāt.

Grūti ir būt apakšniekam, bet vēl grūtāk priekšniekam.

Neaizmirsīsim ka tikai tas, kas ir mazs, var augt. Tā ir cēlusies arī Latvijas valsts.

Lai kādi grūti uzdevumi, kādi pienākumi, lai arī kādas cīņas būtu jāizcīna – visam pamatā ir ticība, griba, un kā trešais nāk klāt uzvara. Ticība, griba, uzvara!

Tava dzīve būs veltīgi dzīvota, ja tavs mērķis ir paēšana, padzeršana, savtīga izprieca un naudas iekrāšana.

Kādi ļaudis mums vajadzīgi? Ļaudis nenopērkami. Ļaudis stingri pret bagātības kārdinājumiem. Ļaudis godīgi kā mazās, tā lielās lietās. Ļaudis, kuru centieni sniedzas pāri pašlabuma meklēšanas robežām. Ļaudis vīrišķīgi darbā, nepagurstoši nesekmēs. Ļaudis, kurus nevada divējādas tikumības – viena privātā dzīvē, otra atklātā dzīvē. Ļaudis – pilsoņi, kuriem sabiedrības labums augstāk par pašu interesēm stāv. Ļaudis atturīgi, tas ir ļaudis, kuri savus ceļus neloka šolaiku Baala – alkohola – priekšā. Īstiem vārdiem sakot – mums vairāk vajadzīgi ļaudis nekā statūti un instrukcijas.

Brīvību iegūt ir ļoti grūti, bet viņu paturēt un izkopt nav mazāk grūti. Varbūt vēl grūtāk.

Ja cilvēkam nav noteikta mērķa, ja cilvēkam nav noteikta ceļa virziena, uz kurieni viņš domā nokļūt, - ko gan viņš var sasniegt?