Latvijas dzejoļi
Nesanāk ielogoties?

Apsveikuma pantiņi

Par mums

Fonds „Eurika” un kā mēs uzsākām labdarības projektus

Labdarības kartiņas

Iegādājies labdarības apsveikuma kartiņu un palīdzi bērniem slimnīcās

Ar rokām darinātas Ziemassvētku apsveikuma kartiņas

Jaunums! Piedāvājam ar rokām darinātas Ziemassvētku apsveikuma apsveikumu kartiņas ar ornamentiem!

Smiekli ārstē!

Sadarbībā ar origami.lv no šiem zīmējumiem mēs piedāvājam izgatavot labdarīgas dāvanas!

E kartiņas

Eurika piedāvā uzņēmumiem izveidot flash elektroniskās apsveikuma kartiņas

Dāvātās iekārtas slimnīcām

Eurika labdarības projektu dāvātās iekārtas Latvijas bērnu slimnīcām

Lasītava

Šeit ir mūsu mazā biblioteka, par daudz un dažādām lietām

Pabarosim bērnus

Pabarosim bērnus projekta bildes un apraksts par projektu

Atbalstītāji

Firmu logo kuri vairāku gadu laikā ir atbalstījuši vai turpina atbalstīt Eurika.lv Labdarības projektus.

Ziedot

Ziedot, lai palīdzētu Eurika labdarības projektiem

Apsveikuma pantiņi

Dzejoļi Jūsu apsveikuma kartiņām un citiem apsveikumiem

E-kartiņas

Šeit variet izveidot un nosūtīt E-kartiņas

Indigo skola "Saules Bērni"

Indīgo bērnu internātskola un jaunrades centrs

Kontakti

Mob: +371 29828387
Mob: +371 29828152
Email: info@eurika.lv


Apsveikuma pantiņi / Latvijas dzejoļi

2018. gada mērķis

Lapa : 1
Sapnis par Latgali

Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? –
Viss nu ir sakusis sudraba mirgā...
Kur zili zied ezeri, zili zied lini,
sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.

Latgale mana – sērdiene dārgā,
sargā vēl tevi pilskalni sirmie?
- Kur sākas ezeri? Kur beidzas lini?
Kas mani pārnākot, sagaidīs pirmie? –

Tur zeme un altāri vīraku elpo,
ziedos slīgst krusti, ceļi un mājas.
Zvaigžņu atspulgus ezeri auklē –
Dievs vēl ar cilvēku tur sarunājās...

Skanošā skurbumā apmaldās laiks tur,
noreibst un ļaujas, lai straumes to nes.
Latgales dzidros ūdeņus dzēris,
esmu tās mūžīgais gūsteknis es.

Īss bij mans sapnis svešajā naktī –
atmodies jūtos es labāks un tīrāks.
Latgale mana – jaunības zeme,
Vēl skurbina mani tavs atmiņu vīraks.

/dzejoļa autors Valdis Krāslavietis/
Pēdējais tramvajs

Kad aizbraucis pēdējais tramvajs,
Es saritinu sliedes
Un nolieku pilsētas malā.
Un sliežu vietā
Ik nakti aug priedes
Un lapsas rok alas.

No rīta man sliedes jānoliek vietā
Un jābrauc uz darbu,
Neviens to nedarīs manā vietā,
Tik nosodīs skatienu bargu,
Ja tramvaja vietā
Pieturā stāvēs lapsēnu godasardze.
Es vakaru gaidu,
Kad atkal sliedes saritināšu.

Es nekāpšu priedē
Un rudu lapsēnu neuzrunāšu.

/dzejoļa autors Aija Vikmane/
Rīga

Ai, šī pilsēta! Dziesmas un lauri
Viņas kaunu un daiļumu sedz.
Atkal gāju kā sapnī tai cauri
Raibā naktī, kad ugunis dedz.

Tumsā redzēju izkārtnes laistas:
Lūdzu, lūdzu, te - manta, kas vērts!
Tumsā sejas kā pasakā skaistas,
Garām aizejot, smaidīja - pērc!

Lepni kareivji soļoja taktī,
Smēja fleitas, un stenēja bass;
Skrandains puišelis, slēpdamies naktī,
Klusi laidās kā sikspārnis mazs.

Balta meitene vērās kā mīklā
Pāri galvām, kur mūzika skan,
Un kā milzīgā zirnekļa tīklā
Ļaužu mutulī nozuda man.

/dzejoļa autors Jānis Ziemeļnieks/
Latvijas vasara

Dzeltenos liepu ziedos dūc bites,
uz meldriem (šaipus ūdensrozēm)
sēd spāres.

Es guļu un lūkojos debesīs;
visapkārt ir saule
un Dievs.

/dzejoļa autors Rihards Rīdzinieks/
Te nu mēs esam

...izrāva cauri laikmetam mūsu laiku
un visus mūs līdzi.
Nelīdzēja atsperšanās
tēvzemē, svešzemē,
kur nu kuŗam.

Te nu mēs esam,
tie cauri izrautie −
caurumā,
kuŗu lāpīt nav laika tam,
kam pašlaik kāja starta bedrītē.
Nav ko gausties par grūtiem laikiem!


/dzejoļa autors Jānis Viesiens/
Laika vidū

Mēs esam iemesti kāda laikmeta vidū
kā sīknauda ar mazu vērtību.
Neviens mums neprasa
ne atļauju, ne padomu.

Kāds skaitļotājs mūs saskaita,
kāds atskaita
un tad iemet atpakaļ izmaiņas straumē.

Pa platu upi peldot
mēģinām sajust savu pašvērtību.

/dzejoļa autors Voldemārs Avens/
Tu esi Latvija

Šo pašu svētāko
Tu neaizmirsti:
vai celies debesīs,
vai jūras dzīlēs nirsti,

vai draugu pulkā
dali savu prieku,
vai viens pats satiecies
ar pretinieku -
Tu esi Latvija!

/dzejoļa autors Ojārs Vācietis/
Kur?

Kur koki aug visstaltākie?
Kur mākoņi visbaltākie?
Kur putni dzied visskaļāk?
Kur zāle zeļ viszaļāk?
Dzimtenē.

Kur avoti visdzidrākie?
Kur kovārņi visgudrākie?
Kur kaķi ņaud vismīļāk?
Kur zivis peld visdziļāk?
Dzimtenē.

Kur velli lec visellīgāk?
Kur mellenes vismellīgāk?
Kur pļavas zied viskošāk?
Kur pasaulē vis drošāk?
Dzimtenē.
Savā tautā.

/dzejoļa autors Peters Brūveris/
Dzimtais pavards

Dzimtais pavards pie debesīm kuras.
Lai pārnāktu mājās,
mēs neveram durvis,

bet grāmatu vākus
un brīvojam telpu sevī,
kur dzimtenei būt.

No gliemeža mācīties nevaram,
jo mājas nav patvērums mums,
bet mēs būsim patvērums mājām.

/dzejoļa autors Māra Zālīte/
Sapņi

Sapņi iet Daugavā.
Tie nav atmiņu sapņi.
Divreiz tās pašas ilgas
uz jūru neplūst.

Sapņi par to,
ka kaut kur

vēl stāvāki krasti būs,
vēl zilākas debesis būs
un kāds akmens nez kāpēc vēl raudās.

Daugavu vari
pat neredzēt.
Bet tās sapņi ir jāredz.

/dzejoļa autors Māris Melgalvs/
Piesaukšana

Kuries
slīpā lietū, mana uguns,
kuries.

Buries
pāri senču kauliem,
mana sirdsapziņa,
buries.

Kur ies
mana tauta,
mana dūša
tur ies.

Turies
debesīs un zemē,
mana nolemtība,
turies.

/dzejoļa autors Ojārs Vācietis/
Akas

Manas Latvijas sētās daudz aku –
zaļiem akmeņu grodiem un vecas,
koka spainis uz vindas pleca,
zilas nātres uz aizlaistas takas
un vectēva stādīti bērzi blakus.

Tās ir gudrās, tās ir teiksmu akas, -
nevajag aizmirst vecās un gudrās,
smelsim ūdeni - dziļo urbumu balvu,
lai asinis sadzeļ vēsās skudras
un noskaidro galvu...

/dzejoļa autors Jānis Peters/
Mēs dzīvojam ziemeļos

Mēs dzīvojam ziemeļos.
Bērzi šeit plaukst turpat vai mēnesi ilgi.
Ziemu saule netiek augstāk par līko priedi,
un tāpēc mēs to redzam rakstainu - caur zariem.

Ap Jāņu laiku tikpat kā vairs nav nakts.
Bet no gaišajiem purviem plūst
sen mirušu ziemeļbriežu vectēvu saltā elpa,
un pīles ved savus bērnus peldēties ledainā ūdenī,
kad aiz tumšziliem pakalniem saule -
zem polārās zvaigznes mozdamās -
laiski vēdina dzērveņu sārtos palagus.

Normāli pa pilsētu ielām ledus lāči nestaigā,
bet mums ir nātru kolonijas pilsētas izpriecu parkā,
un pa mežu takām var klaiņot basām kājām,
ja pārāk nebaidās no odzēm un šķautnainiem akmeņiem,
kam pieder šī zeme.

Tā ir akmeņaina.

Bet tai pāri šļūcis ir arī ledus laikmeta šlūdonis:
tādēļ tā ir stumdīta un grūstīta,
un daudz kas vairs nav savā vecajā vietā.
Mēs esam bijīgi, kad ir runa par lediem,
un ilgojamies saules, kas tos izkausētu.
Tās ir ilgas, kas piepildās tikai daļēji.
Tāpēc mums asinīs ir kaut kas no pieneņu sulas:
jo to dienu ir daudz un tās gaŗas,
kad saule
mums spīd no pienenēm grāvmalās,
ne no debesīm.

Tāpēc,
runādami
par šo zemi ar matiem turpat vai polāros ledos,
nemētājieties ar akmeņiem –

Akmeņu tāpat šeit ir gana.

/dzejoļa autors Andrejs Irbe/
Latvieši

Uz zemeslodes, zem saules
mūs trīsarpus miljardu. Tajos
latviešu pusotra miljona tikai. Tas ir kā
pusotra piliena jūrā

Kāda var būt pusotra piliena dziesma par
sauli? Un tomēr −

uz zemeslodes, zem saules
ir tāda tauta − latvieši,
uz zemeslodes, zem saules
ir tautai dziesma par sauli:

Lec, saulīte, rītā agri,
Noej laiku vakarā,
No rītiņa sildīdama,
Vakarā žēlodama.

/dzejoļa autors Māris Čaklais /
Atzīšanās

Pār arāja arumu
skan cīruļbalss, pār
kuģa arumu skan kaijas
balss, bet nezin
balsis tās, ka kopā
sasietas tās vienā
mezglā –
latvietī.

/dzejoļa autors Vitauts Ļūdēns/

Art-of-peace.info Garīgās izaugsmes forums


Mājas lapa kurā vari pilnveidot savas garīgās prasmes, izpratni un sazināties ar saviem pavadoņiem vai eņģeļiem. Mājas lapu ir izveidojuši cilvēki kuri spēj sazināties telepātiski ar Eņģeļiem, nākotnes cilvēkiem kā arī saviem pavadoņiem. Ja vēlies piedalīties kādā no art-of-peace.info mājas lapas rīkotajiem semināriem droši piesakies : Semināru saraksts
Droši vari arī apmeklēt forumu kurā vari dalīties pats vai arī lasīt citu cilvēku pieredzes : Channelinga forums


Lapa : 1
Atbalsti Eurika labdarības projektus ar ziedojumu, dari to šeit->
Aicinām iegādāties Ziemassvētku apsveikuma kartiņas, aplūkot kartiņas variet šeit.->