Andrejdiena

Andreja diena tiek atzīmēta ik gadu 30. novembrī, turklāt tā uzskatāma arī par pēdējo veļu nakti. Iespējams, tādēļ šīs svinamās dienas vakarā dažādiem gariem un veļiem nestas dāvanas. Savukārt dažviet ap Andrejiem sācies bluķa velšanas laiks. Jaunas meitas un puiši, līdzīgi kā Mārtiņdienā, gājuši čigānos, kā arī zīlējuši nākotni.

Ko ēd: Šajā dienā kauts gailis, kā arī ēsti mieži kopā ar cūkgaļu.

Ticējumi:

Andreja dienā meitām jāliek ķiršu zari ūdenī un jāiedomājas nākamais līgavainis. Ja ķirši līdz Ziemassvētkiem uzzied, iedomātais līgavainis būs nākamais vīrs.

Andreja vakarā jānovāra vistas ola, jāpārgriež gareniski uz pusēm un jāliek iecerētajam paslepus pagalvī – varēšot to pielabināt.

Meitām jānoada jauns cimdu pāris, ne reizi to rokā neuzvelkot un Andreja dienas vakarā jāliek pagalvī. Kas sapnī cimdus ņems, tas apprecēs.

Vakarā jāizgriež no patīkama puiša biksēm poga un trīsdeviņas reizes ar to jāvelk pa melna kaķa muguru, pēc tam poga atkal jāpiešuj vecā vietā – tad iegūst to puisi par vīru.

Andrieva vakarā jāliek zem spilvena ābols, kurā iegriezti vairāku puišu vārdi. Rītā, tiklīdz mostas, tūlīt jākož ābolā. Kur nu uzkož, tas ir īstais.

Svētki tautasdziesmās:

Mārtiņš lāga vīrs,

Tiltiņus grūda;

Katrīna, mīžiņa,

Izārdīja;

Andrievs, gudrs vīrs,

Mīžiņu aizsaldēja.