Izglītība padara labu cilvēku labāku, bet sliktu -

sliktāku.

Vārdu un nozīmju zināšana vēl nav izglītība.

Jo cilvēks izglītotāks, jo noderīgāks savai tēvzemei.

Prāta izglītošana dara cilvēku gudrāku, bet nedara viņu

labāku.

Skola - vieta kur slīpē bruģakmeņus un bojā dimantus.

Izglītība - cilvēka savas nepilngadības pāraugšana, kurā

viņš atrodas paša vainas dēļ.

Tas, kurš apgūst zināšanas tās nepārdomājot, sapinas

maldos. Tas, kurš mīl prātot, bet nemīl mācīties, nokļūst

grūtībās.

Ja cilvēkā pār kultūru gūst virsroku daba, rodas mežonis,

ja kultūra pār dabu - vienīgi senu tekstu zinātājs. Tikai

tas, kurā gan dabiskā būtība, gan kultūra ir līdzsvarā,

var saukties par krietnu cilvēku.

Uzņemies tikai tā izglītošanu, kas apjautis savu neziņu,

meklē zināšanas un prot skaidri izklāstīt to, ko vēlas.

Sniedz zināšanas tikai tādiem, kas uzzinājuši viena

kvadrāta leņķa būtību, ir guvuši priekšstatu arī par trim

pārējiem.

Senatnē cilvēki mācījās, lai sevi pilnveidotu. Tagad

mācās, lai paspīdētu citu priekšā.

Izglītība - vienīgais dievišķais un nemirstīgais mūsos, un

divas lietas - saprāts un valoda - ir labākais cilvēkā.

Parūpēsimies par savām skolām un mēs nebūsim spiesti

tik daudz rūpju veltīt saviem cietumiem.

Līdzīgi tam, cik neglīts kļūtu cilvēka ķermenis, ja visi

tā locekļi būtu apveltīti ar acīm, tā arī valsts kļūtu

neglīta, ja visi tās iedzīvotāji kļūtu izglītoti, jo to

paklausības vietā nāktu lepnība un godkāre. Aizraušanās ar

zinātni nāktu par sliktu tirdzniecībai, kas dara valsti

bagātu, pazudinātu zemkopību, kura baro tautu, īsā laikā

izretinātu armiju uz kuru drīzāk labvēlīgu iespaidu atstāj

raupja vienkāršība nekā no grāmatu lasīšanas cēlusies

inteliģence... . Vispārēja izglītība novestu pie tā, ka to

skaits, kas sēj šaubas, krietni pārsniegtu to skaitu, kas

šīs šaubas būtu spējīgi gaisināt... .

Pavisam neizglītots cilvēks nav spējīgs uz ko lielāku nekā

nozagt dzelzceļa vagonu, bet universitātes beidzējs spēj

nozagt visu dzelzceļu.

Mācot mācos pats.