Ne tas ir gudrs, kas prot atšķirt labo no ļaunā, bet tas,

kas no diviem ļaunumiem spēj izvēlēties mazāko.

Ir tikai viens veids kā darīt galu ļaunumam - darīt labu

ļauniem cilvēkiem.

Ja tevi kāds ir sarūgtinājis - neskumsti, lai nekļūtu

līdzīgs savam sarūgtinātājam. Neviens taču nedziedē

ļaunumu ar ļaunumu, bet ar labo ļauno.

Pirms dodaties uzbrukumā ļaunumam, apsveriet, vai jums pa

spēkam novērst cēloņus, kas to radījuši.

...ļaunums un pazudināšanas gars nāk mūs uzvarēt tūkstoš

veidos: jaunos, vēl neredzētos, lai būtu nepazīstams,

neliktos briesmīgs, iznīcinošs un neuzvarams. Tas pieņem

"vieglu" vājību veidu, nevainīgu izklaidēšanos izskatu.

Arī ļauno Dievs radīja labu, bet tas pieņēma lepnību un

atkrita, jo gribēja pats būt kā Dievs, bet to nevar

neviena radīta lieta. Bet, ieguvis īslaicīgu varu virs

zemes, ļaunais ir nespēcīgs pret to, kas nav viņā pašā:

pret pacietīgu mīlestību pazemībā un skaidrībā. Viņš

nespēj ieiet atpakaļ svētlaimībā un neļauj ieiet citiem,

pēc iespējas novēršot citus.

No ļaunā nāk: nosodīšana, neieredzēšana, pašlepnums, meli,

lielība, varmācība. Bet cilvēka sirdi Dievs ir radījis par

trauku Svētajam Garam: tai jābūt tīrai, lai tur varētu

ieliet mīlestību, mieru, skaidrību un gaišumu. Ja cilvēks

nolemj laboties un ar visu spēku sāk atkratīties no

ļaunuma: klusē un nemēģina uzvarēt ķildā, nemēģina atraut,

bet dot, nenosoda, bet aizlūdz, dalās visā savā mantībā,

atmet gardēdību, rijību un dzeršanu, nestaigā lepns un

citus pārspēdams, bet tīrs un paturējis tikai nepieciešamo

ir pastāvīgs lūgšanās un aizlūgšanās, sevišķi izlūdzoties

spēju redzēt savus trūkumus, tad Dievs pats palīdz

cīnīties un uzvarēt.

Dievs nav ļaunuma iemesls. Viņš to nesūta nevienam, Viņš

sargā katru no visām briesmām, bet cilvēks ar brīvu gribu

reizēm izvēlās ļauno un tad vaino Dievu. Reizēm mūs viens

ļaunums glābj no otra lielāka, reizēm bēdas mūs atgriež uz

īstā ceļa, reizēm ciešanas dara mūs redzīgus pret sevi,

pasauli, grēku un mūžību. Un viss, ko Dievs mums dod ...

ir mums par labu un žēlastība vien.

Ejot pa ļaunuma ceļu pie kā laba nenonākt.

Ja mēs zinām kāda ļaunuma cēloni, tad tas nozīmē, ka šis

ļaunums jau pa pusei ir novērsts.

Pasaulē valda ļaunums.

Slikts cilvēks ļaunumu rada un radīs neraugoties ne uz ko.

Nav iespējams labot ļaunu cilvēku, viņš var mainīt tikai

izturēšanos, bet ne tikumu.

Dot priekšroku mazākajam no ļaunumiem nenozīmē darīt

ļaunu.

Domā pavisam nedaudz cilvēku, bet katrs grib lemt.