Labrenča diena / Svētku tradīcijas

Labrenča diena

Labrenča dienu jeb Uguns dienu ik gadu atzīmē 10. augustā, uguni nededzinot jau kopš Pavasara Māras dienas, tādējādi ļaujot tai atpūsties. Daudzus darbus centās padarīt dienas gaismā. Šī diena bija kā sākuma punkts, kad varēja sākt kult labību, nereti tieši ar šo dienu daudzās saimniecībās iesākās rudens sējas darbi. Tāpat no šī datuma varēja sākt ēst ābolus, rakt kartupeļus, kā arī novākt sīpolus.

Ticējumi:

Labrenča dienā cirstiem kokiem neaug atvases.

Ja Labrenča naktī ir salna, būs agrs rudens.

Labrencī ābolus necep, lai ābeles nekalstu.

Labrencī pirms saules lēkta taisīts sviests stāv bez sāls vairāk nekā gadu un noder par dziedināmu līdzekli.

Labrenča dienā nedrīkst dārzā nevienu stādu izraut, citādi visi augi nokaltīs.

Svētki tautasdziesmās:

Labrencītis āzi kāva,

Par sētiņu stīvēdams;

Bērtulītis lūrējās

Miežu gubas galiņā.