18. Novembris / Svētku tradīcijas
Nesanāk ielogoties?

Lasītava

Šeit ir mūsu mazā biblioteka, par daudz un dažādām lietām

Svētku tradīcijas
1. Aprīļa joki
Māras dienas
Sieviešu diena
Darba svētki
Mārtiņ diena
Ieteikumi Ziemassvētkiem
Latvijas Republikas Starptautiskās (de jure) atzīšanas diena
1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena
Sveču diena
Jēkabi
Laidene
Miķeļi
Pēterdiena
Advente
Pavasara Māras diena
Labrenča diena
Bērtuļa diena
Katrīnas diena
Andrejdiena
Bārbalas diena
Zvaigznes diena
Teņa diena
Matīsa diena
Ģertrūdes diena
Benedikta diena
Vītus diena
Septiņu gulētāju diena
Septiņu brāļu diena
Krustības
Kāzas
Bēres
Vakarēšana
Tēvu diena
Ģimenes diena
Jūras un zvejnieku svētki
Latvijas Republikas okupācijas diena
Lieldienas
Vasarsvētki
Ziemassvētku tradīcijas
18. Novembris
Līgo svētki / Jāņi
Meteņi
Jaunais gads
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena
Mātes diena
Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena
Eiropas diena
Annas diena
Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)
Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena
Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena
Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas diena
Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas diena
Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līguma (Ribentropa – Molotova pakta) noslēgšanas diena
Baltu vienības diena
Lāčplēša diena
Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
Pelnu diena
Pūpolsvētdiena
Jurģi / Ūsiņi

Par mums

Fonds „Eurika” un kā mēs uzsākām labdarības projektus

Labdarības kartiņas

Iegādājies labdarības apsveikuma kartiņu un palīdzi bērniem slimnīcās

Ar rokām darinātas Ziemassvētku apsveikuma kartiņas

Jaunums! Piedāvājam ar rokām darinātas Ziemassvētku apsveikuma apsveikumu kartiņas ar ornamentiem!

Smiekli ārstē!

Sadarbībā ar origami.lv no šiem zīmējumiem mēs piedāvājam izgatavot labdarīgas dāvanas!

E kartiņas

Eurika piedāvā uzņēmumiem izveidot flash elektroniskās apsveikuma kartiņas

Dāvātās iekārtas slimnīcām

Eurika labdarības projektu dāvātās iekārtas Latvijas bērnu slimnīcām

Pabarosim bērnus

Pabarosim bērnus projekta bildes un apraksts par projektu

Atbalstītāji

Firmu logo kuri vairāku gadu laikā ir atbalstījuši vai turpina atbalstīt Eurika.lv Labdarības projektus.

Ziedot

Ziedot, lai palīdzētu Eurika labdarības projektiem

Apsveikuma pantiņi

Dzejoļi Jūsu apsveikuma kartiņām un citiem apsveikumiem

E-kartiņas

Šeit variet izveidot un nosūtīt E-kartiņas

Indigo skola "Saules Bērni"

Indīgo bērnu internātskola un jaunrades centrs

Kontakti

Mob: +371 29828387
Mob: +371 29828152
Email: info@eurika.lv


18. Novembris / Svētku tradīcijas

18.Novembris

1918. gada 18. novembrī, apvienojoties Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei un Demokrātiskajam blokam, tika izveidota Tautas padome, kas 18. novembrī proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti. Tika sastādīta pagaidu valdība, par kuras vadītāju kļuva Kārlis Ulmanis. Šajā laikā nebija Latvijas teritorijas robežu, jo to kontrolēja vācieši.
1. decembrī sākās Sarkanās armijas iebrukums Latvijas teritorijā Pētera
Stučkas vadībā, tās pamatā bija Sarkano Latviešu strēlnieku vienības. Ļeņins bija apsolījis strēlniekiem neatkarīgu Latviju. Janvārī Stučka ieņēmis visu Latvijas teritoriju izņemot Liepājas rajonu. Visi uzņēmumi pārgāja valsts īpašumā un Stučka atbildīgajos amatos salika savus cilvēkus.
Pagaidu valdība sāka veidot armiju, aicinot brīvprātīgos stāties tās karaspēkā. Ulmanis armijā uzņem vāciešus, apsola tiem zemi un pilsonību. Tika izveidota pirmā karaspēka vienība, par tās komandieri ieceļot apakšpulkvedi Oskaru Kalpaku. Paralēli Kalpaka komandētajiem spēkiem J. Zemitāns ar Igaunijas atbalstu Igaunijā un tās karaspēka atbrīvotajā ziemeļlatvijā sāka organizēt ziemeļlatvijas brigādi. Šīs vienības sākotnēji bija pakļautas Igaunijas armijas virspavēlniecībai. 5. janvārī Jelgavā O. Kalpaka vienība tika noformēta par Latviešu atsevišķo bataljonu. Kopā ar pagaidu valdību spiesti atkāpties līdz Liepājai. Liepājā tika veikta mobilizācija un bataljonam tika pievienota Atsevišķa studentu rota un nedaudz vēlāk Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa. Kalpaks tika paaugstināts par pulkvedi. No Lielbritānijas tiek saņemts papildu bruņojums. Arī Vācijas karaspēks saņēma papildspēkus un tika izveidota Dzelzs divīzija. Galvenais štābs atradās Rudbāržos. 3. martā sākās pretuzbrukums sarkanajai armijai. 6. martā nejaušā savstarpējā apšaudē gāja bojā bataljona komandieris O. Kalpaks un viņa vietā tika iecelts kapteinis Jānis Balodis.
Jau februārī Liepājā pasliktinājās pagaidu valdības un vāciešu attiecības un 16. aprīlī vācieši veica apvērsumu pret pagaidu valdību un nodibinot savu valdību ar A . Niedru priekšgalā. Ulmanim un vairākiem ministriem izdevās aizbēgt uz latviešu karakuģi Saratova. Vāciešu karaspēks pakļāvās A. Niedras valdībai, bet J. Balodis palika uzticīgs Ulmaņa pagaidu valdībai. Jūnijā Balodis kopā ar dzelzs divīziju ieņem Rīgu.
Pēc Rīgas ieņemšanas un Padomju spēku sakāves arī Ziemeļos pret igauņu un latviešu spēkiem, Stučkas valdība bija spiesta atkāpties uz Latgali. Taču fon der Golca vācu spēki nevis devās tālāk uz austrumiem uzbrūkot Stučkas karaspēkam, bet gan pagriezās uz ziemeļiem un uzbruka apvienotajiem Igaunijas un Ziemeļlatvijas brigādes spēkiem. Neskatoties uz skaitlisko vācu spēku pārsvaru, pēc vairāku dienu smagām kaujām vācu spēki tika sakauti un bija spiesti atkāpties. Iejaucoties Sabiedrotajiem tiek noslēgts Strazdmuižas pamiers, jo sabiedrotie gribēja lai vācieši pamet Latviju brīvprātīgi. Vācieši vairs nebija Latvijas armijā un tiem bija jāatstāj Latvija arī A. Niedram. Vāciešus sapulcēja Jelgavā.
Par spīti neveiksmēm, fon der Golcs nevēlējās pamest Latviju. Viņš slepeni noslēdza līgumu ar krievu cara ģenerāli Pāvelu Bermontu, šīs armija uzdevums bija cīnīties ar boļševikiem un neviens 
nevarēja paredzēt, ka viņi uzbruks Rīgai. Bermontieši uzbruka Rīgai un lielo pārspēku diezgan ātri ieņēma visu Pārdaugavu, frontes līnija nostiprinājās pa Daugavu. Antante piešķīra Latvijai ieročus un pirmās nepieciešamības preces, Rīgas aizstāvji sāka pretuzbrukumu un 1919. gada 11. novembrī bermontieši tika padzīti no Rīgas. Lai nedotu iespēju vāciešiem pārgrupēties Latvijas armijā turpina vajāt vāciešu arī Kurzemē, padzenot tos no Latvijas. 1. decembrī Latvija bija pilnībā iztīrīta no vācu karaspēka. 20. janvārī izdzen Stučku no Latvijas un noslēdz mieru ar Krieviju.


Latgales atbrīvošana.


Pēc vāciešu padzīšanas no Latvijas, LR armijai vēl stāvēja pretī Stučkas karaspēks, kas joprojām kontrolēja Latgali. Uz Latgales fronti tika pārsviesta Latgales divīzija, papildus Kurzemes divīzijai, kas tur atradās jau pirms tam. Kopumā cīņai pret Stučku LR armija sakopoja 2 divīzijas, kas kopumā sastādīja 22 000 kareivju pie 326 ložmetējiem un 33 lielgabaliem. Tika noslēgta vienošanās arī ar Poliju, kas piekrita nosūtīt 20 000 vīru palīdzību cīņai pret Padomju spēkiem. Prestatā visiem citiem, kas bija palīdzējuši Latvijai brīvības cīņās, poļi neprasīja nekādu samaksu, vienīgi vēlējās, lai Latvija uztur poļu daļas, kamēr tās karo Latvijas teritorijā. Apvienotie Latvijas Republikas un poļu spēki janvāra laikā guva kontroli pār Latgali.


Notikumu gaita no 1918. gada 18. novembra līdz 1919. gada 11. novembrim.


1918. gada 18. novembrī, apvienojoties Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei un Demokrātiskajam blokam, tika izveidota Tautas padome, kas 18. novembrī proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti. Tika sastādīta pagaidu valdība, par kuras vadītāju kļuva Kārlis Ulmanis. Šajā laikā nebija Latvijas teritorijas robežu, jo to kontrolēja vācieši.
1. decembrī sākās Sarkanās armijas iebrukums Latvijas teritorijā Pētera
Stučkas vadībā, tās pamatā bija Sarkano Latviešu strēlnieku vienības. Ļeņins bija apsolījis strēlniekiem neatkarīgu Latviju. Janvārī Stučka ieņēmis visu Latvijas teritoriju izņemot Liepājas rajonu. Visi uzņēmumi pārgāja valsts īpašumā un Stučka atbildīgajos amatos salika savus cilvēkus.
Pagaidu valdība sāka veidot armiju, aicinot brīvprātīgos stāties tās karaspēkā. Ulmanis armijā uzņem vāciešus, apsola tiem zemi un pilsonību. Tika izveidota pirmā karaspēka vienība, par tās komandieri ieceļot apakšpulkvedi Oskaru Kalpaku. Paralēli Kalpaka komandētajiem spēkiem J. Zemitāns ar Igaunijas atbalstu Igaunijā un tās karaspēka atbrīvotajā ziemeļlatvijā sāka organizēt ziemeļlatvijas brigādi. Šīs vienības sākotnēji bija pakļautas Igaunijas armijas virspavēlniecībai. 5. janvārī Jelgavā O. Kalpaka vienība tika noformēta par Latviešu atsevišķo bataljonu. Kopā ar pagaidu valdību spiesti atkāpties līdz Liepājai. Liepājā tika veikta mobilizācija un bataljonam tika pievienota Atsevišķa studentu rota un nedaudz vēlāk Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa. Kalpaks tika paaugstināts par pulkvedi. No Lielbritānijas tiek saņemts papildu bruņojums. Arī Vācijas karaspēks saņēma papildspēkus un tika izveidota Dzelzs divīzija. Galvenais štābs atradās Rudbāržos. 3. martā sākās pretuzbrukums sarkanajai armijai. 6. martā nejaušā savstarpējā apšaudē gāja bojā bataljona komandieris O. Kalpaks un viņa vietā tika iecelts kapteinis Jānis Balodis.
Jau februārī Liepājā pasliktinājās pagaidu valdības un vāciešu attiecības un 16. aprīlī vācieši veica apvērsumu pret pagaidu valdību un nodibinot savu valdību ar A . Niedru priekšgalā. Ulmanim un vairākiem ministriem izdevās aizbēgt uz latviešu karakuģi Saratova. Vāciešu karaspēks pakļāvās A. Niedras valdībai, bet J. Balodis palika uzticīgs Ulmaņa pagaidu valdībai. Jūnijā Balodis kopā ar dzelzs divīziju ieņem Rīgu.
Pēc Rīgas ieņemšanas un Padomju spēku sakāves arī Ziemeļos pret igauņu un latviešu spēkiem, Stučkas valdība bija spiesta atkāpties uz Latgali. Taču fon der Golca vācu spēki nevis devās tālāk uz austrumiem uzbrūkot Stučkas karaspēkam, bet gan pagriezās uz ziemeļiem un uzbruka apvienotajiem Igaunijas un Ziemeļlatvijas brigādes spēkiem. Neskatoties uz skaitlisko vācu spēku pārsvaru, pēc vairāku dienu smagām kaujām vācu spēki tika sakauti un bija spiesti atkāpties. Iejaucoties Sabiedrotajiem tiek noslēgts Strazdmuižas pamiers, jo sabiedrotie gribēja lai vācieši pamet Latviju brīvprātīgi. Vācieši vairs nebija Latvijas armijā un tiem bija jāatstāj Latvija arī A. Niedram. Vāciešus sapulcēja Jelgavā.
Par spīti neveiksmēm, fon der Golcs nevēlējās pamest Latviju. Viņš slepeni noslēdza līgumu ar krievu cara ģenerāli Pāvelu Bermontu, šīs armija uzdevums bija cīnīties ar boļševikiem un neviens nevarēja paredzēt, ka viņi uzbruks Rīgai. Bermontieši uzbruka Rīgai un lielo pārspēku diezgan ātri ieņēma visu Pārdaugavu, frontes līnija nostiprinājās pa Daugavu. Antante piešķīra Latvijai ieročus un pirmās nepieciešamības preces, Rīgas aizstāvji sāka pretuzbrukumu un 1919. gada 11. novembrī bermontieši tika padzīti no Rīgas. Lai nedotu iespēju vāciešiem pārgrupēties Latvijas armijā turpina vajāt vāciešu arī Kurzemē, padzenot tos no Latvijas. 1. decembrī Latvija bija pilnībā iztīrīta no vācu karaspēka. 20. janvārī izdzen Stučku no Latvijas un noslēdz mieru ar Krieviju.


Latgales atbrīvošana.


Pēc vāciešu padzīšanas no Latvijas, LR armijai vēl stāvēja pretī Stučkas karaspēks, kas joprojām kontrolēja Latgali. Uz Latgales fronti tika pārsviesta Latgales divīzija, papildus Kurzemes divīzijai, kas tur atradās jau pirms tam. Kopumā cīņai pret Stučku LR armija sakopoja 2 divīzijas, kas kopumā sastādīja 22 000 kareivju pie 326 ložmetējiem un 33 lielgabaliem. Tika noslēgta vienošanās arī ar Poliju, kas piekrita nosūtīt 20 000 vīru palīdzību cīņai pret Padomju spēkiem. Prestatā visiem citiem, kas bija palīdzējuši Latvijai brīvības cīņās, poļi neprasīja nekādu samaksu, vienīgi vēlējās, lai Latvija uztur poļu daļas, kamēr tās karo Latvijas teritorijā. Apvienotie Latvijas Republikas un poļu spēki janvāra laikā guva kontroli pār Latgali.


18. Novembris / Svētku tradīcijas

Atbalsti Eurika labdarības projektus ar ziedojumu, dari to šeit->
Aicinām iegādāties Ziemassvētku apsveikuma kartiņas, aplūkot kartiņas variet šeit.->