Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena / Svētku tradīcijas
Nesanāk ielogoties?

Lasītava

Šeit ir mūsu mazā biblioteka, par daudz un dažādām lietām

Svētku tradīcijas
1. Aprīļa joki
Māras dienas
Darba svētki
Sieviešu diena
Mārtiņ diena
Ieteikumi Ziemassvētkiem
1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena
Latvijas Republikas Starptautiskās (de jure) atzīšanas diena
Sveču diena
Lieldienas
Vasarsvētki
Ziemassvētku tradīcijas
18. Novembris
Līgo svētki / Jāņi
Meteņi
Jaunais gads
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena
Mātes diena
Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena
Eiropas diena
Latvijas Republikas okupācijas diena
Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena)
Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena
Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena
Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas diena
Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas diena
Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līguma (Ribentropa – Molotova pakta) noslēgšanas diena
Baltu vienības diena
Lāčplēša diena
Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
Pelnu diena
Pūpolsvētdiena
Jurģi / Ūsiņi
Annas diena
Miķeļi
Pēterdiena
Laidene
Jēkabi
Pavasara Māras diena
Labrenča diena
Bērtuļa diena
Katrīnas diena
Andrejdiena
Bārbalas diena
Zvaigznes diena
Teņa diena
Matīsa diena
Ģertrūdes diena
Benedikta diena
Vītus diena
Septiņu gulētāju diena
Septiņu brāļu diena
Krustības
Kāzas
Bēres
Vakarēšana
Tēvu diena
Ģimenes diena
Jūras un zvejnieku svētki
Advente

Par mums

Fonds „Eurika” un kā mēs uzsākām labdarības projektus

Labdarības kartiņas

Iegādājies labdarības apsveikuma kartiņu un palīdzi bērniem slimnīcās

E kartiņas

Eurika piedāvā uzņēmumiem izveidot flash elektroniskās apsveikuma kartiņas

Dāvātās iekārtas slimnīcām

Eurika labdarības projektu dāvātās iekārtas Latvijas bērnu slimnīcām

Pabarosim bērnus

Pabarosim bērnus projekta bildes un apraksts par projektu

Atbalstītāji

Firmu logo kuri vairāku gadu laikā ir atbalstījuši vai turpina atbalstīt Eurika.lv Labdarības projektus.

Ziedot

Ziedot, lai palīdzētu Eurika labdarības projektiem

Apsveikuma pantiņi

Dzejoļi Jūsu apsveikuma kartiņām un citiem apsveikumiem

Trušu parks "Sēd uz sliekšņa pasaciņa"

Eurika izveidots trušu parks ģimenēm un bērniem.

E-kartiņas

Šeit variet izveidot un nosūtīt E-kartiņas

Indīgo skola `Eurika`

Eurika Jaunrades un Indīgo bērnu skolas projekts

Kontakti

Mob: +371 29828387
Mob: +371 29828152
Email: info@eurika.lv


Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena / Svētku tradīcijas

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

Komunistiskā genocīda upurus Latvijā piemin divas reizes gadā – 25. martā un 14. jūnijā, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Daudzi no viņiem, tostarp sievietes, sirmgalvji un bērni dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs un mūža nocietinājumus, daļa – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegos, kurp tika deportēti.

Tā, piemēram, naktī no 1941. gada 13. uz 14. jūniju savu Tēvzemi bija spiesti pamest vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju, bet 1949. gada 25. martā – apmēram 44 000 Latvijas pilsoņu. Pirmajā izsūtīšanā – 1941. gadā vīrieši tika nošķirti no sievietēm un bērniem, daļu no viņiem vēlāk nošāva, daļu – nomocīja ieslodzījumā. Nereti bērni tika nošķirti no mātēm un tēviem. 1949. gada izsūtīšanā ceļā uz Sibīriju smagos apstākļus neizturēja un jau turpceļā smagi saslima un mira daudzi izsūtītie, tostarp jo īpaši vecākā gadagājuma cilvēki un bērni.

25. marts un 14. jūnijs Latvijas atzīmējamo dienu kalendārā ir skumjas dienas, kad karogus rotā sēru lentes, bet izsūtīto radinieki, izsūtīšanu piedzīvojušie un mājās atgriezušies cilvēki, kā arī pārējie iedzīvotāji piemin baigos notikumus un tajos cietušos tautiešus un viņu sūros likteņus. Uz mūžiem Sibīrijas taigā un  sniegos izsūtīto cilvēku piemiņai pie Latvijas brīvības simbola – Brīvības pieminekļa tiek nolikti ziedi, Brāļu kapos aizdegtas svecītes, bet dievnamos un baznīcās izskan aizlūgumi un koncerti.

Kā atzīmē: Ik gadu izsūtītie un bojā gājušie tiek pieminēti arī dzelzceļa stacijā „Šķirotava”, kur gan 25. martā, gan 14. jūnijā tūkstošiem no mājām padzītu, baiļu pārņemtu cilvēku, saspiesti lopu vagonos, uzsāka mokpilno ceļu uz Sibīrijas plašumiem. Padomju režīma upuru piemiņai, dzelzceļa stacijā 1989. gadā uzstādīts piemiņas akmens. Daudzus gadus vēlāk – 2008. gada 14. jūnijā uzstādīts jauns piemiņas ansamblis. No tonēta betona veidotais piemineklis izskatās kā stilizēta vilciena vagona un barakas sienas sintēze, ko veidojis mākslinieks Aivars Vīlipsons. Pieminekļa augšējā daļā izveidots logs – caur to redzamas debesis un tālumā zūdošas dzelzceļa sliedes. Pie minētā pieminekļa ik gadu tiek organizēti atceres pasākumi aizvesto piemiņai.

Ikviens, kam svešumā zudis kāds radinieks vai draugs, vai kuru aizskar tautiešu skarbais liktenis, var piedalīties gājienos no Brīvības pieminekļa uz Brāļu kapiem. Vakaros Rīgas lielākajās baznīcās un Rīgas Domā notiek aizlūgumi un piemiņas koncerti, neiztrūkstoši izskanot pazīstamajai kantātei „Dievs, Tava zeme deg!”. Atceres pasākumos, pieminot Latvijas vēsturē tik traģiskos notikumus, piedalās un ziedus pie pieminekļa noliek arī augstākās valsts amatpersonas un ārvalstu diplomāti.


Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena / Svētku tradīcijas

Atbalsti Eurika labdarības projektus ar ziedojumu, dari to šeit->
Aicinām iegādāties Ziemassvētku apsveikuma kartiņas, aplūkot kartiņas variet šeit.->