Bet kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā un viņa eņģeļi līdz

ar viņu, tad viņš sēdēs uz sava godības troņa. Un visas

tautas tiks sapulcinātas viņa priekšā, un viņš tās šķirs

vienu no otras, kā gans šķir avis no āžiem. Un stādīs avis

pa savu labo, bet āžus pa kreiso roku. Tad ķēniņš sacīs

tiem, kas par labo roku: - Nāciet šurp, jūs mana tēva

svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no

pasaules sākuma. Jo es biju izsalcis, un jūs mani esiet

paēdinājuši; es biju izslāpis un jūs esat mani

dzirdinājuši; es biju svešinieks, un jūs esat mani

uzņēmuši. Es biju kails, jūs esat mani apģērbuši; es biju

slims, un jūs esat mani apmeklējuši; es biju cietumā, un

jūs esat nākuši pie manis. Tad taisnie atbildēs viņam un

sacīs: - Kungs, kad mēs esam tevi redzējuši izsalkušu un

tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un tevi dzirdinājuši? Kad

mēs esam tevi redzējuši kā svešinieku un tevi uzņēmuši?

Vai kailu un tevi apģērbuši? Kad mēs esam tevi redzējuši

slimu vai cietumā un nākuši pie tevis? Tad ķēniņš tiem

atbildēs un sacīs: - Patiesi es jums saku: ko jūs darījuši

vienam no maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man

darījuši. Tad viņš sacīs arī tiem, kas par kreiso roku. -

Eita nost no manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas

sataisīta velnam un viņa eņģeļiem. Jo es biju izsalcis, un

jūs neesat mani paēdinājuši; es biju izslāpis un jūs

neesat mani dzirdinājuši. Es biju svešinieks, un jūs

neesat mani uzņēmuši; es biju kails un jūs neesat mani

apģērbuši; es biju slims un cietumā, un jūs neesat mani

apmeklējuši. Tad tie arīdzan viņam atbildēs un sacīs: -

Kungs, kad mēs esam tevi redzējuši izsalkušu, vai

izslāpušu, vai kā svešinieku, vai kailu, vai slimu, vai

cietumā un neesam tev kalpojuši? Tad viņš tiem atbildēs un

sacīs: - Patiesi, es jums saku, ko jūs neesat darījuši

vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arīdzan man neesat

darījuši. Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā

dzīvē.

Līdzcietība nav tikai kristietībā norobežota, arī austrumu

filozofijā un reliģijā tai ierādīta izcila vieta.

Hindustaņu valodā ir nepārtulkojams vārds "meta", kam nav

nekā kopēja ar līdzīgi izrunājamo grieķu vārdu un kas

nozīmē iejūtību augstākā mērā: līdzcietīgais, uzlūkojot

spitālīgo, pats saslimst ar šo slimību. Iejūtas

bezmērīgumu, tās pārspīlētību rietumos nepazīst tādā mērā

kā austrumos.

Pret odiem un blusām nevajag izjust līdzcietību. Būtu

bijis pareizi, ja pakārti tiktu tikai sīki zaglīši, sīki

apmelotāji un apvainotāji.

Bezjūtīga cilvēka cietsirdība ir līdzcietības antipods;

līdzcietīgā cietsirdība - līdzcietības augstāka potence.

Vai līdzcietība nav krusts, pie kura tiek pienaglots tas,

kas cilvēkus mīl?

Līdzcietība ir pati patīkamākā sajūta tiem, kam iztrūkst

godkāre un jebkura pretenzijas uz lieliem iekarojumiem:

viņiem viegls medījums - bet tāds ir ikkatrs cietējs -

liekas sajūsmas vērts.

Līdzcietība pret bendēm pārtop par cietsirdību pret to

upuriem.

Līdzcietība - vienīgās jūtas, kas katrā indivīdā ierobežo

patmīlu, un veicina savstarpēju visas sugas saglabāšanos.

Ja svešas bēdas tevī neizraisa līdzcietību, vai tevi ir

iespējams nosaukt par cilvēku?

Līdzcietība ir bēdas, ko pavada ideja par ļaunumu, kas

nācis par kādu citu, kuru mēs iztēlojamies kā sev līdzīgu.

... . Šķiet, ka starp līdzcietību un žēlsirdību nav

nekādas atšķirības, izņemot varbūt vienīgi tādu, ka

līdzcietība attiecas uz atsevišķu afektu, turpretī

žēlsirdība - uz vispārēju dvēseles ievirzi attiecībā pret

šādiem afektiem.

... tas, kuru viegli skar līdzcietības afekts un kuru

aizkustina cita nelaime vai asaras, bieži dara to, ko

vēlāk pats nožēlo; gan tādēļ, ka afekta iespaidoti mēs

nedarām neko tādu, par ko droši zinātu, ka tas ir labs,

gan arī tādēļ, ka mūs bieži pieviļ liekuļotas asaras.

Līdzcietībā ir mazāk maiguma nekā mīlestībā.

Līdzcietība pret dzīvniekiem ir tik cieši saistīta ar

rakstura labestību, ka ar pārliecību var teikt, ka nevar

būt labs tas, kas cietsirdīgi apietas ar dzīvniekiem.