Pieradini savu prātu šaubīties, bet sirdi būt iecietīgai.

Ne viss, kas svārstās, krīt.

Tas, kurš nemīl patiesību, novēršas no tās ar ieganstu, ka tā nav neapstrīdama.

Šaubas - pusceļš līdz gudrībai.

Vecs gudro vārds: par visu vajga šaubīties! Labi. Bet tad sāksim šaubīties par pašām šaubām: vai visas šaubas pareizas? - Jo šaubas gan ved uz patiesību, kad iet pret jaunu patiesību nomācošām un tai ceļā stāvošām dogmām un spriedēm, kuras tapušas jau par aizspriedēm. Bet mūsu laiks tā attīstījis slēpšanos un liekulību, ka pašas vecās dogmas un aizspriedes saucas par 'jaunām' patiesībām un vērš šaubas pret tiešām jaunu, nākošu patiesību. Vecas dogmas nākošo uz laiku nospiež, jo dogmām rokā visa vara un autoritātes pilnība. Ne šaubas, kas tā saucas, visas labas, bet tās, kas iet pret spaidu.

Šaubas - viens no patiesības pielūgsmes veidiem.

Šaubas - cilvēku izziņas robežas, tām pāri kāpj tikai svētā pārliecība.

Patiesās šaubās ir vairāk ticības nekā pusē no reliģijām kopā ņemtām.

Ticība, kas nepazīst šaubas,- mirusi ticība.