Arī tam, kas savām sāpēm nedara
galu ar saprātu, to dara laiks.

Būt labākam par pašiem sliktākajiem vēl
nenozīmē būt labam: vai cilvēks, kas tikai jauš
austošo dienu, drīkst lepoties ar savu redzi?
Kam saule spīd caur miglu, tas drīkst pagaidām būt apmierināts, ka izbēdzis no tumsas,
bet gaismas labumu viņš vēl nebauda. Tikai
tad mūsu garam būs pamats sevi apsveikt, kad
tas uztvers dienu visā spožumā un tiks atdots
savām debesīm, atgūstot vietu, kas tam pie-
šķirta piedzimstot.

Slava ir tikuma ēna, kas tam seko ari pret tā
gribu. Bet, tāpat kā ēna brīžiem mums iet pa
priekšu, brīžiem seko aiz muguras, arī slava
mums dažkārt ir priekšā, paveroties mūsu skatienam, bet citureiz - aiz mums un ir jo lielāka,
jo tā ir vēlāka, kad jau atkāpusies nenovīdība.

No izlikšanās nav nekāda labuma. Mazliet
uzposta āriene spēj maldināt tikai nedaudzos:
patiesība katrā savā daļā ir vienāda. Kas ir
mānīgs, tam nav droša pamata. Meli ir plāni:
tie ir caurspīdīgi, ja vērīgi ieskatās.

Gudrajam viņa mūžs ir tikpat ilgs kā Dievam visa mūžība.

Miesai, lai tā būtu vesela, daudz kas vajadzīgs: gars aug pats no sevis, pats sevi baro, pats
vingrinās.

Viss, kas var tevi padarīt krietnu, ir tevī.

Brīvību nopirkt nevar. Brīvība nepieder ne
tiem, kas to nopirkuši, ne tiem, kas to pārdevuši.
Tev pašam jāpiešķir sev šis labums, tas jāpieprasa no sevis. Atmet vispirms bailes no nāves:
tās mums uzliek jūgu; tad - bailes no nabadzības.

Salīdzini trūcīga cilvēka un bagātnieka
vaibstus: trūcīgais smejas biežāk un no sirds.
Viņam nav iekšēja nemiera, un, ja arī gadās
kādas raizes, tās aiziet kā viegls mākonītis.

Ja vēlies zināt, ko esi vērts, noliec pie malas
savu naudu, savu māju, augsto stāvokli un ielūkojies sevī: šobrīd tu tici tam, ko par tevi domā citi.

Laimīgākais ir tas, kuram nevajag laimes, lielākā vara ir tam, kuram ir vara pār sevi.

Daba nedāvā tikumu: kļūt tikumiskam - tā ir māksla.

Pats tikums pieejams tikai apmācītam, skolotam garam, kas ar nemitīgu vingrināšanos sasniedz virsotni.

Pati nāve nav ne labums, ne ļaunums. Ikviena
lieta, kurai nav bijis rotas, tādu iegūst, nākot
klāt tikumam. Mēs sakām, ka istaba gaiša. Taču
naktī tā ir pavisam tumša: diena tai piešķir
gaismu, nakts - atņem. Tā visam, ko saucam
par vienaldzīgu vai neitrālu, - bagātībai, spēkam, skaistumam, amatiem, valdniekvarai un,
pretēji, nāvei, trimdai, slimībai, sāpēm un visam
pārējam, no kā vairāk vai mazāk baidāmies, -
tikai ļaunprāts vai tikums piešķir ļaunuma vai
labuma vārdu. Metāla gabals pats par sevi nav
ne karsts, ne auksts: krāsnī iemests, tas sakarst, iegremdēts ūdenī, atkal atdziest. Nāve ir tikumiska ar to, kas ir tikumisks, tas ir, ar tikumu un garu, kas noniecina visu ārišķīgo.

Mirt mūs kavē tikai paša griba. Kas gribēs,
to nekas nekavēs izlauzties un aiziet: daba mūs
netur aiz atslēgas.