Kaislība veic vislabākos novērojumus, bet izdara vissliktākos secinājums.

Lai justu līdzi cita ciešanām, pietiek būt vienīgi cilvēkam, bet, lai justu līdzi cita priekam, ir jābūt eņģelim.

Veselību, miegu un bagātību pa īstam spēj novērtēt tikai tas, kas to ir pazaudējis un no jauna atguvis.

Viss apbrīnas vērtais ir veikts vienatnē, tas ir, nošķirtībā no sabiedrības.

Grūti atturēties no tā, kas kļuvis par paradumu.

Dažiem cilvēkiem bagātība nes tik vien kā bailes to pazaudēt.

Tās pašas īpašības, kas dara cilvēku spējīgu kļūt bagātam, vēlāk viņam traucē baudīt bagātību.

Nav nekā augstāka par spēku, izņemot spēju pār to valdīt.

Jo vairāk vājuma, jo vairāk melu: spēks iet taisnus ceļus.

Līdzīgi tam, cik neglīts kļūtu cilvēka ķermenis, ja visi tā locekļi būtu apveltīti ar acīm, tā arī valsts kļūtu neglīta, ja visi tās iedzīvotāji kļūtu izglītoti, jo to paklausības vietā nāktu lepnība un godkāre. Aizraušanās ar zinātni nāktu par sliktu tirdzniecībai, kas dara valsti bagātu, pazudinātu zemkopību, kura baro tautu, īsā laikā izretinātu armiju uz kuru drīzāk labvēlīgu iespaidu atstāj raupja vienkāršība nekā no grāmatu lasīšanas cēlusies inteliģence... . Vispārēja izglītība novestu pie tā, ka to skaits, kas sēj šaubas, krietni pārsniegtu to skaitu, kas šīs šaubas būtu spējīgi gaisināt... .

Noziegumu īsteno nodoms, nevis nejaušība.

Kurš izvairās no spēlēs, to arī zaudē.

Sakāmvārdi ir katras tautas gadsimtos krātā pieredze un veselais saprāts, kas pārlikts formulās.

Inteliģences ekstrēmisms ir saistīts ar politisko romantismu.

Pilnīga vienlīdzība ir nereāla.