Muļķim jābūt par gudrā kalpu.

Ej prom no muļķa, jo tu neko no viņa neiemācīsies!

Viens dzimums aiziet un cits dzimums nāk, bet zeme pastāv mūžīgi nesatricināta. Saule uzlec, un saule noriet un steidzas atpakaļ uz to pašu vietu, no kurienes tā atkal jauna uzlec. Vējš iet uz dienvidiem un griežas pret ziemeļiem; nepārtraukti visapkārt griezdamies un pūzdams, tas aptek visapkārt un nonāk atpakaļ sava vecajā vietā. Visas upes ietek jūrā, un tomēr jūra nekļūst pilnāka; bet pa to pašu vietu, pa kuru upes tek, tās tek arvienu joprojām. Visās vietās ir tik daudz grūtumu, ka neviens cilvēks to nespēj izteikt; acis ir par vāju, lai visu saredzētu, un ausis, lai visu sadzirdētu. Kas jau ir bijis, tas atkal būs, un kas jau ir noticis, tas atkal notiks, jo nav nekā jauna zem saules. Vai kaut kas kādreiz notiek, par ko varētu sacīt: Redzi, tas ir kas jauns! Tas jau sen ir bijis laikos, kas ir bijuši ilgi pirms mums. No agrākiem laikiem nav palikusi nekāda piemiņa, un par tiem, vēlākiem,- kuri nāks, arī par tiem nepaliks nekāda piemiņa tiem, kas nāks pēc viņiem.

Sauss kumoss pieticīgā mierā ir labāks nekā pilns nams ar gaļu, bet kopā ar rāšanos un nesaskaņām.

Kas mīl nesaskaņas, mīl grēku.

Nesavaldīgam cilvēkam notiks pēc viņa rīcības veida.

Dažs lielā mantā ir nabags, kaut arī tēlo sevi bagātu esam, un dažs ir tiešām bagāts ar visu savu šķietamo nabadzību.

Lepno starpā ir arvienu nesaskaņas.

Dusmīgais cilvēks parasti uzsāk rāšanos, pacietīgais turpretī izlīdzina nesaskaņas.

Aplams cilvēks izraisa asu vārdu maiņu un nesaskaņas, un aprunātājs sarīda draugus citu pret citu.

Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca.

Ātrs un dusmīgs vīrs rada nesaskaņas un izraisa asu vārdu maiņu, bet nikns un sirdīgs izdara daudz grēku.

Nikns un nesavaldīgs cilvēks ar savu rīcību rokas pēc nelaimes.

Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu.

Noskumušajam nav nevienas labas un priecīgas dzīves dienas, bet laba noskaņa rada ikdienas patīkamu labsajūtu.