Vēl nekad laime nav pacēlusi cilvēku tādos augstumos, lai viņš neizjustu nepieciešamību pēc drauga.

Laimīgas dzīves būtība ir pilnīgs dvēseles miers un nesatricināma paļāvība, bet cilvēki krāj nemiera cēloņus un pa briesmām pilno dzīves ceļu ne vien nes, bet arī velk savas nastas. Tā viņi aizvien vairāk attālinās no gribētā īstenošanas un, jo vairāk pūlas, jo vairāk kavē sevi un tiek atsviesti atpakaļ.

... nevis tas ir laimīgs, kuru pūlis uzskata par tādu un kura rokās ir satecējis daudz naudas, bet tas, kuram viss labums ir viņa dvēselē, - taisnais, cildenais vīrs, kas nicina to, ko citi apbrīno, kas nezina nevienu, ar kuru gribētu mainīties vietām, kas cilvēku cienī tikai par to, ka viņš ir cilvēks, kam skolotāja ir pati daba, kuras likumiem viņš piemērojas, un kas dzīvo, kā viņam liek, kam nekāds spēks neatņem viņa labumus, kas ļauno vērš labumā, kas ir drošs savos spriedumos, nesatricināms un bezbailīgs, ko zināmi spēki var gan satraukt, bet neviens nemulsina, ko liktenis, ar vislielāko sparu raidīdams savu bīstamāko bultu, nevis ievaino, bet tikai ieskrambā un arī tikai reti.

Ko laime nav dāvājusi, tā nevar arī atņemt.

Lai nebītos nāves, vienmēr domā par to.

Nobāl pats vīrišķīgākais vīrs, kad ķeras pie ieročiem; nedaudz trīc ceļgali pašam bezbailīgākajam un niknākajam kareivim dzirdot kaujas sākuma signālu; kļūst vēsas rokas un kājas pašam prasmīgākam oratoram, kad viņš gatavojas teikt runu.

... taupi un glabā laiku, kas līdz šim vai nu ticis nolaupīts, vai nozagts, vai gājis zudumā tāpat vien. Pārliecinies, ka patiešām tā ir, kā rakstu: daļu mums atņem varmācīgi, daļu - slepus, daļa zūd tāpat. Taču visvairāk jākaunas par zaudējumu paša nolaidības dēļ. Ielūkojies vērīgāk: mūža lielākā daļa aizrit darot nelāgus darbus, prāva daļa - nedarot neko, bet viss mūžs - darot citu, nekā vajadzētu.

Ja tavās rokās ir šī diena, būsi mazāk atkarīgs no nākamās.

Neuzskati par laimīgu no laimes atkarīgo.

Nāve nav ļaunums. Tu jautāsi,- kas viņa ir? - Vienīgais, kas padara visu cilvēku dzimumu vienlīdzīgu.

Visus sagaida nāve: tā ir likums, nevis sods.

Katrs par nākotni norūpējies cilvēks ir nelaimīgs.

Tā ir mūsu kļūda, ka nāvi redzam nākotnē: liela tās daļa jau ir aiz mums. Mūža gadi, kas mums aiz muguras, pieder nāvei.

Daudzi jo daudzi nožēlojami svaidās starp nāves bailēm un dzīves mokām: dzīvot viņi negrib, mirt neprot.

Pēc nāves nav nekā.