Neizmanto pārāk ilgi sava drauga viesmīlību. Aizbrauc tai mirklī, kad liekas, skaistākais vēl nāks - tad tu būsi glābis draudzības svēto gaismu.

Grūti ir atrast draugu, bet vēl daudz grūtāk saglabāt draudzību.

Draudzība atzīstama augstāk par visu; tā ir tikpat nepieciešama kā gaiss, uguns un ūdens; tai ir tik daudz jaukumu, ka atņemt to dzīvei būtu tas pats kā atņemt tai sauli...

Neviens dzīves labums savukārt nav patīkams, ja nav drauga, ar ko dalīties.

Kad Tavs draugs saka, ko viņš domā, tad Tu nedz baidies teikt "nē" savā prāta, nedz arī noklusē savu "jā".

Un kad viņš klusē, Tava sirds nerimst klausīties viņa sirdī.

Jo draudzībā visas domas, visas vēlēšanās, visas cerības dzimst un tiek dalītas bez vārdiem, ar skaļi neizpaustu prieku.

Kad Tu šķiries no sava drauga, tad neskumsti; Jo tas, ko Tu viņā visvairāk mīli, būs skaidrāk saskatāms, viņam tālu esot, tāpat kā kalnā kāpējs virsotni redz skaidrāk no līdzenuma. Un lai draudzībā nav citam mērķa, kā vien pašas draudzības vairošana.

Jo mīlestība, kas tiecas vienīgi atklāt pati savu noslēpumu, ir nevis mīlestība, bet izmests tīkls, un tajā ķeras tikai nederīgais.

Draugi ... vienkāršs vārds, vai ne? tas izskan katru dienu ... kas ir tavi draugi? es kādreiz domāju, ka draugi ir tie cilvēki ar kuriem kopā es varēju smieties un runāties ... tagad es zinu, ka draugi nav tie cilvēki ... tie ir cilvēki, kas aizskar tavu sirdi ... tu varētu pavadīt stundas ar viņiem kopā vienkārši nedarot neko ... un tas tevi padarītu laimīgu ... tie ir cilvēki ar kuriem tu vari dalīties savos noslēpumos ... viņi tev neliek mainīties ... viņi tevi pieņem tieši tādu kāds tu esi ... jums ir daudz kas kopīgs ... atmiņas, asaras, smiekli, smaidi ... jūs turaties kopā, jo mīlat viens otru ... draudzība ir dīvainākā un labākā lieta pasaulē ... mani draugi ir mana sirds, dvēsele, prieki, smiekli, asaras, mīlestība un mana dzīve ...

Draugs arvienu mīl draugu un likstu gadījumā viņu izjūt kā brāli.

Labākais, kas vien iespējams cilveka mūžā, ir viņa draudzība ar citiem cilvēkiem.

Dziļa draudzība vienmēr ir cildenāka par cilvēkiem, starp kuriem tā veidojas.

Augstākais prieks, ko spēj sasniegt draudzība, pat augstāks par sajūsmu, ko rada kopīgi ideāli, ir iespēja pieredzēt un aizstāvēt cita dzīvi.

Viss nepatīkamais, ko ienaidnieks var jums pateikt acīs, ir galīgs sīkums salīdzinājumā ar to, ko par jums aizmuguriski sarunā draugi.

Arī tad, kad cilvēks grib klusēt, viņam ir ļoti vajadzīgs draugs...

Irstošu draudzību var pielīdzināt slimām mandelēm: kamēr tām nekas netraucē normāli funkcionēt, viss kārtībā, bet pietiek niecīga iemesla... - un tūlīt iekaist. Arī irstošu draudzību nekas nespēj saglābt. No tās jātiek vaļā ar tikpat ķirurģiskiem līdzekļiem - lai negandē dzīvi.

Draudzības ir dažādas... Ir vienvasaras. Ir dažu gadu. Citas var saukt par zaļiem cietlapjiem. Tās ir ļoti retas.

Visskaistākā draudzība pastāv starp cilvēkiem, kas no citiem gaida, bet nepaģēr.