Tad nu posta dēļ, kas nācis pār apspiestajiem, un grūtdieņu nopūtu dēļ Es celšos, saka tas Kungs, un gādāšu pestīšanu tam, kas pēc tās ilgojas!

Katrs cilvēks nelīdzinās kādam citam, un ar katru dienu kļūst arvien mazāk līdzīgāks pašam sev.

Ideja - ir kaut kas, pirmkārt, mūžīgs, tas ir, ne Dzimšanas, ne bojāejas, ne augšanas, ne izsīkuma nezinoša, otrkārt, pati par sevi vienveidīga, visas tās atsevišķās izpausmes gan rodas, gan iet bojā, bet pati tā nekļūst ne lielāka, ne mazāka, nekādas tās pārmaiņas nenotiek.

Iztēlojieties, ka jūsu priekšā atrodas daudz važās iekaltu cilvēku un viņiem visiem piespriests nāves sods, un katru dienu kādu no viņiem citiem redzot nogalina, viņi saprot, ka tas sagaida katru, un raugās viens otrā pilni skumju un bezcerības. Lūk, cilvēces eksistences aina.

Dzīve - atmiņas par kādu viesos ātri pagājušu dienu.

Pagājusī diena vienmēr ir labāka par šodienu.

Vislabākais veids kā iesākt jaunu dienu ir pamostoties padomāt, vai nebūtu iespējams šodien kādam cilvēkam sagādāt prieku?

Suns, kas nerej, bez pusdienām paliks.

Pēc labām pusdienām var piedot katram, pat savam brālim.

Slepkavība - vienmēr ir kļūda. Nekad nevajadzētu darīt to, par ko nedrīkst ar cilvēkiem patērzēt pēc pusdienām.

Gudrais - tas, kas šodien dara to, ko nejēgas darīs pēc trim dienām.

Tie, kas kopš dzimšanas ir bailīgi, ne tikai neveic lielus darbus, bet arī sēj nedrošību savos biedros.

Leģenda vēstī: Frančesko [Asīzes Franciska] māceklis, vārdā Džinepro bija vientiesīgs draiskulis, likuma burta pārkāpējs, un tomēr Dieva prātam patīkams vīrs. Viendien, ar Kristus mīlestības kvēli sirdī, viņš apmeklē visu aizmirstu slimnieku un viņam jautā: Vai es varu tevi kaut kā iepriecināt? Slimais klusē, sakodis zobus. Vai gribi, lai mēs kopā skaitām Tēvreizi, vai arī, lai es tev padziedu Ave Maria? Slimais pagriežas pret sienu un nebilst ne pušplēstu vārdu. Saki, ko tu gribi, es izpildīšu katru tavu vēlēšanos. Slimnieks pavērš pret Džinepro savu seju, pelēku un savītušu, jo viņš augām dienām bija izticis tikai no šķidrām putrām, un lūdzis cinksli ar skābētiem kāpostiem. Nekas nav vieglāk izdarāms, kā tas! un Džinepro taisnā ceļā devās uz mežu, kur ganījās cūkas. Gans gulēja diendusu. Džinepro bez vilcināšanās sagūsta kādu cūku, to nokauj un žigli, žigli slimniekam sagatavo kāroto maltīti. Kad cūkas kājiņa ar lielisku ēstgribu bija notiesāta, slimnieks jutās stiprināts, viņš lūgsnā salika rokas un pateicās debesu tēvam, kas bija radījis tādu brāli kā Džinepro. Lai aizstātu skābos kāpostus, brālis Džinepro stāstīja par savu pārgalvīgo laupījumu, un abi par to sirsnīgi izsmējās. Bet cūku gans nesmējās par zādzību un gāja sūdzēt svētajam Frančesko. Rupjais nedarbs ļoti satrieca svēto. Džinepro tiek klaušināts. Par liecinieku aicina apmierināto, labi pabaroto slimnieku un saīgušo, sadrūmušo cūku ganu. Vientiesīgais Džinepro neliedzas, bet nesaprot, kā gan var uztraukties par tādu lietu, kā cūkas kāju, kas kalpoja izsalkuša un slima cilvēka pabarošanai. Uzskatāmi viņš notēlo notikumu, atzīdamies, ka pats sev nevienu kumosiņu neesot ņēmis, kaut gan bijis ļoti izsalcis, jo ilgi bija gavējis un skaitījis lūgsnas. Savu patieso stāstījumu viņš nobeidz ar vārdiem: Dievs kungs tik tiešām redzēja, kādu stiprinājumu un prieku sagādāju izsalkušajam brālim, un viņš pievēra vienu aci, lai svētīdams paceltu roku pār mani. Esmu pārliecināts, ka Jēzus mani atzinīgi uzlūkotu, ja es paņemtu visas pasaules cūkas, lai iepriecinātu un stiprinātu noskumušos un slimos. Uz ko Poverello atbildēja: Varbūt tev taisnība brāli. Laicīgās lietas ir tik daudz vērtas, cik lielā mērā tās kalpo tuvcilvēku labā. Prieka vārdā lai tev tiek piedots! Leģenda nobeidzas ar to, ka cūku gans, Sančo Pansas priekštecis, tik lielā mērā aizkustināts, ka atdāvina cūkas atlikumu vientiesīgajam Džinepro. Šodien viņi visi trīs roku rokā pastaigājas paradīzē: cūku gans, vientiesis Džinepro un atlabušais slimnieks. Bet svētais Pēteris apmierināts smaida savā sirmvecajā bārdā.

Cienīt sievietes - pienākums, kas katram godīgam cilvēkam ir jāpilda kopš dzimšanas.

Netikumi ir tikumu sastāvdaļa, tāpat kā indes ir zāļu sastāvdaļa. Apdomība tos dozē un apvalda, lai pēc tam veiksmīgi lietotu pret dzīves nedienām.