CIRCENĪTIS, PRUSACIŅŠ UN PELĪTE

Circītis brauc uz Aizkrāsnes tirgu –
Cir, cir!
Līgavai Pelītei dimanta gredzenu
Pirkt, pirkt.

Prasa viņš bodniekam – Brūnajam Prusakam:
-Cir, cir!
Sakiet – vai šodien jums dimanta gredzeni
Ir, ir? –

Bodnieciņš Prusaciņš kustina sarkanu ūsu,
Piedāvā Circītim milzīgu riņķi no plīts:
- Tem lūk, ir gredzens ar pašu vislabāko rūsu,
Dārgāks par dimantu, varen modīgs un glīts!

Circīts skatās un pēta, un pēta:
- Cir, cir!
Gredzens tik dārgs, vai viņam pa kabatai
Ir, ir?-

Tomēr viņš saka: - Es Pelīti mīļai,
Cir, cir,
Gribu šo skaistāko, dārgāko gredzenu
Pirkt, pirkt! –

Noskaita Prūsim viņš septiņsimt dālderus spožus,
Septiņus Runčus, kas gredzenu aizvedīs, nolīgst.
Runči dod Circītim garās ūsas kā grožus,
Saka: - Tu vadi, mēs auļosim rumaku solī!-

Aizjūgs nu drāzas, bet Circītis uzdzied:
- Cir! Cir! –
Pelīte ceļu no tāles jau nodunam
Dzird, dzird...


Iejoņo Ruņči drīz Pelītes pagalmā –
Čik, Čik!
Pelīte ķepiņas sasit un nobrīnās:
-Pīk! Pīk!

Kas tie par zirgiem? Un kas tur vezumā iekrauts?
Tādi kā rūsas saēsti dzelži liekas...
Vai gan Circītis atvērt grib krāmu bodi?
Kas gan nenotiks te? Un kas te notiks?-

Circīts Pelītei gredzenu rāda:
-Cir! Cir!
Dāvinu tev to, lai pirkstiņā skaisti
Mirdz, mirdz!-

Pelīte klausās un brīnās: - Ko ausis man
Dzird, dzird?
Circītis mīļais ir briesmīgi piekrāpts,
Ir, ir!-

Bet vai Circītim sacīt, ka viņš ir pievilts?
Draigs taču dārgāko gribējis līgabai dāvāt!
Pelīte pasmaida, teica, ka gredzens – dievīgs,
Tikai gan gadījies viņas pirkstam tāds prāvāks...

Pelīte iekāpj riņķa vidiņā-
Pīk, pīk!
- Vainīgs mans pirkstiņš, kas pārāk
Sīks, sīks!...

Noskūpsta Circīti, noglauž tam galviņu –
Pīk, pīk!
Teic, ka par sievu nu šo viņš apņemt
Drīkst, drīkst!

...Dzērām trīs dienas mēs visjautrākās kāzas,
Piena un medus, gardāko raušu - bez skaista.
Līgavai kleita – austa no dardedzes krāsām,
Līgavai ziedos ievīti – saules smaidi.

Pelīšu o

Kāzas - Bēres, kurās var sajust pats savu ziedu smaržu.

Grūti uzdevumi

Divi vērši, divi auni.
Cik ir ragu?
Divi zirgi, divi jēri.
Cik ir nagu?
Divi suņi, divi kaķi,
Cik ir kāju?
Cik ir vienam strazdu pārim
Gimeņmāju?

Viena muša, viena spāre,
Cik ir spārnu?
Divi knābji, četras kājas.
Cik ir vārnu?
Divas kazas, divas aitas,
Cik ir bārdu?
Divu gaiļu divās dziesmās
Cik ir vārdu?

Skaists solījums ir kāzas Saules griežos,
kad dzīvē viss uz gaismu ies,
un jūsu mūžs, visapkārt mīlu viešot,
ar darba svētību un laimi pildīsies.

Gauja

Kurš ūdens tā būtu smējies,
Ja to pasmeļ ar sauju?
Dievs bija iemīlējies,
Pasaulē laizdams Gauju.

Mana mūžīgā kaite.
Mana spalva un ota.
Vidzemes asinssaite.
Latvijas kaklarota...

Vārdus, cik grib, var sacīt,
Neīsts man liekas katrs.
Es ar aizsietām acīm
Apņemos tevi atrast

Starp visām Jeņisejām,
Starp visām Gangām un Elbām,
Pie visbaltākām dzejām
Un pie vismelnākā nelabā.

Un lai mūžīgi pastāv
Gaišums uz tavas sēres,
Rudzi uz tava krasta,
Asaras cilvēku bērēs.

Lai ļaužu kāzās ievas
Aizkūpas baltā sārtā!
Es to nelīdzu dievam.
Es to izlūdzos laikam.

Kādi tie dievi ir vecīši,
To jau tu zini pati.
Dievi raganas necieš.
Man tu, ragana, patīc.

Ne dievi, ne velni lai nezina,
Kas mūsu jūtām vārdā.
Bet, ja nu noķer un dedzina,
Tad – abus uz viena sārta!

Dzērvju deja

To ļoti reti var redzēt,
Jo dzērvju arvien kļūst mazāk.
Man pietika ar vienu reizi,
Un man vēl šodien ir skumji.
Tie droši vien viņām bij prieki
Par dienu, kad satikušās,
Un tāpēc, tās dejoja purvā.
Nu, mūsu valodā — purvā,
Bet viņas — pasaulē savā.
Un dejoja tādu deju,
Kur krustības, kāzas un bēres,
Un daudz kas man ienāca prātā
Un ienāca viss vienā reizē —
Tik jocīgi reizē un dziļi.
Un es līdz reibumam jutu,
Ka man it nekas tāds nav bijis.

Ne naktī skatoties zvaigznēs,
Ne ejot uz pirmo deju,
Ne aprokot pirmo draugu,
Ne pirmoreiz jūtoties liekam.

Kāzas skaistas dara dziedāšana, bēres - raudāšana.

Kāzas skaistas dara dziedāšana, bēres - raudāšana.

/Abhāziešu sakāmvārds/

Priecīgus Ziemassvētkus, laimīgu Jauno gadu!
Un lai tavs saprāts atmostas, no sapņa kurā dzīvoja

Demokrātija ir tikai sapnis, tāpat kā Arkādija, Ziemassvētku vecītis un paradīze.

Sieviete ir dzīves medus, cukurzirnis dzīves pākstī, tauku acs liesajā dzīves virumā, Ziemassvētku eglīte cilvēces bērnu tirdziņā un brīnišķā spirāles atspere lielajā pasaules mašīnā.

Ziemassvētku vecītim ir pareizā pieeja: apciemo cilvēkus tikai reizi gadā.

Lai Ziemassvētku gaišais prieks ir skaists noslēgums vecajam gadam un iedvesmojošs sākums jaunajam!

Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ik viens, ja vien sirdī mīt prieks.

Gaišus Ziemassvētkus un
Laimīgu Jauno gadu!

Lai Jaunais gads Jums atnes daudz
pozitīvu emociju un veiksmīgas pārmaiņas.
Novēlam Jums un Jūsu tuviniekiem veselību, laimi un labklājību!