Ziemassvētku naktī ieklausies

Nāc, Ziemassvētku naktī ieklausies,
Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.
Mums cerība laimes pakavus
No zvaigžņu mirdzuma kaļ.

Ziemassvētku dzejolis

Pār galvu zaļas egles slienas
Visapkārt mežs, mūžzaļais mežs
Te rūķi vada savas dienas
Un sūnas savām gultām plēš

Pa kokiem vāverītes lēkā
Tur savā alā āpsis snauž
Tik sīlis skaļā balsī brēkā
Kad redz kā zaķis krūmus grauž

Te vienā mirklī sasnieg sniegi
Caur pārslām ziemeļbrieži trauc
Tiem kamanās ir ziemas prieki
Un maisos dāvanu tur daudz

Ja sanāk iet tev viņiem pretim
Ar savām acīm redzēt to
Tad jautā droši sala tētim
Ir viņam viss, ko iekāro

Tur rūķi eglītēs šai naktī
Dedz svecītes un priecājas
Tie, saņēmuši dāvaniņas
Līdz rītam mežā līksmojas

Kad beigsies nakts un saule ausīs
Būs kluss un mierīgs ziemas rīts
Pat sniegā neredzēs vairs pēdas
Jo būs viss balts un notīrīts

/Pucenis/

Ziemassvētku prieks

Ar baltas sveces liesmu
vēstules es rakstu
Tiem, kuri ciemos atnāks,
tiem, kas neatnāks.

Visgarākā būs manām bērnu dienām,
ik mirklis zvaigznēm apsēsts,
ziedēs mirdzošāk.

Vismīļākā būs zaļam egles zaram,
pie mana loga klauvē
gārša, mētrājs, sils,
Ar ziemas putna dziesmu
sirdī gaisma ienāk,
Kad baltos cimdu rakstos
ziemas vakars silst.

Ar daudzu sveču liesmām
vēstules es rakstu,
Būs pasnieks – ilgi sauktais
Ziemassvētku prieks,
Vēl dažas nepabeidzu,
iesāk debess dziedāt
Un zemei rokās baltas brīnumsveces liek.

/Skaidrīte Kaldupe/

”Tev ir gulbja sirds.”
To man teica kāds bērns,
mazs un sirdī tik tīrs
kā Ziemassvētku rīts.

”Atnes man lūdzu mīļu lācīti,
ko samīļot, kad ir skumji.
Es zinu, tu sarunājies
ar eņģeļiem, jo Tev ir gulbja sirds.”

Atkal pienācis Ziemassvētku laiks,
Krīt sniegs, un ķerot to saujās, atminos
Mazā zēna lūgumu:
”Atnes man lūdzu lācīti,
ko samīļot, kad ir skumji.”

Tev ir gulbja sirds,
To man teica kāds bērns,
Mazs un sirdī tik tīrs
Kā Ziemassvētku rīts.

/Kristīne Podniece/

-Kā kaķi novēl priecīgus Ziemassvētkus?
-Pūkainus Ziemassvētkus un murrrīgu Jauno Gadu!

Dēls tēvam:
- Tēt, vai pie mums nāks īstais Ziemassvētku vecītis?
Tēvs:
- Īstais Ziemassvētku vecītis, dēliņ, iet uz Jūrmalu, pie mums nāks ķīniešu...

Ziemassvētku dziesmu dziedāšana patīra mūsu čakras.

/Viktors Zaķis/

Iet lieliem soļiem Ziemassvētku vecītis,
Uz pleca lielu maisu uzvēlis,
Lai gaidot viņu bērns nav noskumis,
viņš pieliek soli, Ziemassvētku vecītis.

/Viktors Zaķis/

Ziemassvētku vecīts jauks,
Visiem bērniem lielais draugs.
Sarūpē tiem dāvanu,
sirsniņā vieš cerību.

/Viktors Zaķis/

Ziemassvētku taciņa ved cauri ļaužu sirdīm.

/Diāna Zaķe/

Ziemassvētku sajūtu vari radīt tikai tu pats.

/Diāna Zaķe/

Ziemassvētku laikā nosalušās rokas kompensē siržu siltums jeb Ziemassvētku laikā nosalušās rokas ļauj apzināties siržu siltumu.

/Diāna Zaķe/

Ziemassvētku laiks rada sajūtu, ka pasaulē viss ir kārtībā.

/Diāna Zaķe/

Ir Tavam mūža lokam atkal
viens zelta dzīpariņš nu klāt,
ar Ziemassvētku gaismu baltu,
ar cerību, kas klusa nāk,
ar mīlestību, vārdu labu,
kad laime acīs starot sāk.
Lai prieks, kas šodien acīs uzzied,
Tev palīdz dienas tālāk vest,
kad plecos, sievišķīgos, trauslos,
ir jāprot darba smagums nest.
/Lauma Daugiša/

Simtiem cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danču bērnu
Ziemassvētku vakarā.