Cilvēks, kas tuvāka bēdas jūt, bet negādā, ka tās taptu novērstas, ir līdzīgs padebešiem, kas nelīst.

Ja gribam būt asprātīgi, tad reizēm gadās mazliet piemelot.

Ir zināma lieta, ka uz gada maiņām visi cilvēki top asprātīgi.

Kur ir sāpes un gaudas? Kur ir ciešanas? Kur ir asas nesaskaņas? Kur ir sūdzēšanās? Kur ir brūces bez kāda pamata? Kur ir neskaidras acis? Pie tiem, kas vēlu sēž pie vīna kausa, lai izdzertu, kas ieliets. Neuzlūko vīnu, ka tas ir tik sārts kausā un tik jauki zvīļo, ka tas tik vēlīgi un gludeni ierit cilvēkā! Bet pēc tam tas kož kā čūska un dzeļ kā odze. Tavas acis tad skatīsies pēc citām un svešām sievām, un tava sirds runās pavisam aplamas lietas, un tu būsi tāds, kas jūras vidū guļ, un tāds, kas laivas masta galā guļ. "Viņi sit mani, bet man tas nesagādā sāpes; viņi kuļ mani un slāna mani, bet es to nejūtu. Kad es pamodīšos? Tad es gribu atkal darīt tāpat un meklēt vīnu no jauna!"

Alkoholiķis - cilvēks, kurš dzer četras reizes gadā, katru reizi trīs mēnešus.

Kur ir sāpes un gaudas? Kur ir ciešanas? Kur ir asas nesaskaņas? Kur ir sūdzēšanās? Kur ir brūces bez kāda pamata? Kur ir neskaidras acis? Pie tiem, kas vēlu sēž pie vīna kausa, lai izdzertu, kas ieliets. Neuzlūko vīnu, ka tas ir tik sārts kausā un tik jauki zvīļo, ka tas tik vēlīgi un gludeni ierit cilvēkā! Bet pēc tam tas kož kā čūska un dzeļ kā odze. Tavas acis tad skatīsies pēc citām un svešām sievām, un tava sirds runās pavisam aplamas lietas, un tu būsi tāds, kas jūras vidū guļ, un tāds, kas laivas masta galā guļ. "Viņi sit mani, bet man tas nesagādā sāpes; viņi kuļ mani un slāna mani, bet es to nejūtu. Kad es pamodīšos? Tad es gribu atkal darīt tāpat, un meklēt vīnu no jauna!"

Mode - tik nepanesams neglītā izpausmes veids, ka esam spiesti to mainīt reizi pusgadā.

Katra paaudze izsmej novecojušas idejas, bet akli seko jaunajām.

Kautrīgiem cilvēkiem ciešanas sagādā neziņa, kāds uzskats par viņiem ir radies, tikko šis uzskats ir skaidri izpaudies - lai arī kāds tas nebūtu,- ciešanas izbeidzas.

Pašupurēšanās - sevis ziedošana kalpošanai citiem, lai arī kādas ciešanas varētu sagādāt šī kalpošana.

Un dvēselei nebūs sāta. Cilvēks, kas apņēmis valdnieka meitu par sievu, gādā, lai viņai netrūktu ne greznības, ne uzmanības, bet viss velti: viņai viss liekas nenozīmīgs, bezvērtīgs, jo viņa nespēj aizmirst savu augsto izcelsmi. Līdzīgi arī dvēsele - kaut arī cilvēks sagādātu tai visas zemes baudas, tai nav gana, jo viņa ir debess meita.

Individualitāte dod priekšroku mitināties intimitātes sfērās. Kas to meklē, ātri viegli iedzīvojas ienaidniekos, kas to atrod, tam sagādā vilšanos tās ēnas puses.

Tas, par ko mēs šodien bezrūpīgi smejamies, var rītdien mums sagādāt ne mazums rūpju.

Kad asins uzkarsusi, tad izšķērdīgi sirds ar zvērestiem mēli apgādā.

Ir viegli izdarīt tā, lai cilvēki, kas bauda visus dzīves labumus, zaudētu savaldīšanos; sagādāt viņiem baudu ir nesalīdzināmi grūtāk.