Pastāvīgi dot bērniem balvas nav labi. Tādā veidā viņi kļūst savtīgi, rezultātā attīstās merkantila domāšana.

Krietnais nokļuvis nelaimē nekrīt izmisumā, nokļuvis dzīrēs - nevairās jautrības. Viņš nemulst šīs pasaules vareno priekšā un izjūt līdzcietību pret šīs pasaules pabērniem un bāreņiem.

Reliģijas jautājumos cilvēkus var dēvēt par pieaugušiem bērniem.

No visām netikumiskām attiecībām pati netikumiskā ir attieksme pret saviem bērniem kā vergiem.

Viens no pašiem skumjākiem dzīves likumiem - tā sauktā bērnu nepateicība. Tas ir nesakritības likums starp to, ko nozīmē cits citam tēvi un bērni. Tēviem bērni - pašrealizācija un radošs darbs, vientulības pārvarēšana un nemirstības apsolījums. bērniem tēvi - pienākuma vai žēluma, vai, labākajā gadījumā, nesavtīgas un tapēc neieinteresētas pieķeršanās objekts.

Novēlēt bagātību bērniem?! Ja gudri būs - iztiks bez tās; dumjam dēlam bagātība nepalīdzēs.

Atceries, ka tev vienmēr jāizturas tā, it kā tu atrastos dzīrēs (tas, ko nes visiem apkārt, drīz vien nonāk arī pie tevis - pastiep roku un pieticīgi paņem; ēdiens tiek nests tālāk - to neaizturi; tā vēl arvien nav - nemeklē kārām acīm to tālumā, bet gaidi, kāmēr tas nokļūs pie tevis). Gluži tāpat izturies savā saskarsmē ar bērniem, tāpat ar sievu, tāpat ar amatiem, tāpat ar bagātību. Un tā tu kādreiz kļūsi cienīgs sēdēt pie viena galda ar dieviem. Bet, ja tu nekā neņem no piedāvātā, turklāt atstāj to bez jebkādas uzmanības, tad tu ne tikai sēdēsi pie viena galda kopā ar dieviem, bet kopā ar tiem arī valdīsi.

Kas mani visvairāk pārsteidza Amerikā ir tas, kā vecāki klausa saviem bērniem.

Tēvu bagātība gandrīz vienmēr nes nelaimi to bērniem.

Mums nav jācenšas būt pārākiem pār bērniem, mēs esam sliktāki par viņiem. Un, ja arī mēs viņiem ko mācam, lai padarītu tos labākus, tad viņi mūs dara labākus mums pieskaroties.

Bez bērniem tik ļoti mīlēt cilvēci nebūtu iespējams.

Tēviem un bērniem nav jāgaida vienam otra lūgumus, bet gan savlaicīgi jāpiedāvā citam nepieciešamo, pie kam pirmajam ir jābūt tēvam.

Daudzi no saviem bērniem gūst savus mocītājus.

Nav stiprāku jūtu par tām, kādas izjūt vecāki pret saviem bērniem, pat draudzības un mīlestības jūtas.

Bērni padara darbu priecīgāku, bet neveiksmes viņu dēļ liekas rūgtākas; pateicoties bērniem dzīve šķiet patīkamāka, bet nāve - mazāk šausmīga.