Atceries, ka tev vienmēr jāizturas tā, it kā tu atrastos
dzīrēs (tas, ko nes visiem apkārt, drīz vien nonāk arī pie
tevis - pastiep roku un pieticīgi paņem; ēdiens tiek nests
tālāk - to neaizturi; tā vēl arvien nav - nemeklē kārām
acīm to tālumā, bet gaidi, kāmēr tas nokļūs pie tevis).
Gluži tāpat izturies savā saskarsmē ar bērniem, tāpat ar
sievu, tāpat ar amatiem, tāpat ar bagātību. Un tā tu
kādreiz kļūsi cienīgs sēdēt pie viena galda ar dieviem.
Bet, ja tu nekā neņem no piedāvātā, turklāt atstāj to bez
jebkādas uzmanības, tad tu ne tikai sēdēsi pie viena galda
kopā ar dieviem, bet kopā ar tiem arī valdīsi.

Viņš sarakstījis astoņus sējumus. Nešaubīgi būtu bijis
labāk, ja viņš būtu iestādījis astoņus kokus vai devis
dzīvību astoņiem bērniem.

Vislabākais līdzeklis, kā iemācīt bērniem mīlēt tēvzemi,
ir dzimtenes mīlestība, kas mājo viņu tēvos.

Kas mani visvairāk pārsteidza Amerikā ir tas, kā vecāki
klausa saviem bērniem.

Mums nav jācenšas būt pārākiem pār bērniem, mēs esam
sliktāki par viņiem. Un, ja arī mēs viņiem ko mācam, lai
padarītu tos labākus, tad viņi mūs dara labākus mums
pieskaroties.

Bez bērniem tik ļoti mīlēt cilvēci nebūtu iespējams.

Bērni padara darbu priecīgāku, bet neveiksmes viņu dēļ
liekas rūgtākas; pateicoties bērniem dzīve šķiet
patīkamāka, bet nāve - mazāk šausmīga.

Daudzi no saviem bērniem gūst savus mocītājus.

bērniem ir jābūt redzamiem, bet nedzirdamiem.

Tēvu bagātība gandrīz vienmēr nes nelaimi to bērniem.

Parasti mūsu spēkos ir nodot tālāk bērniem mūsu zināšanas,
vēl vairāk, mūsu jūtas.

Pastāvīgi dot bērniem balvas nav labi. Tādā veidā viņi
kļūst savtīgi, rezultātā attīstās merkantila domāšana.

Līdzīgi tam, kā mēs attiecamies pret bērniem, tā gudrais
attiecas pret visiem cilvēkiem, jo tie nekad nekļūst
pieauguši, pat tad, kad mati kļūst sirmi, gan arī tad, kad
to nav vairāk vispār.

Nevar nebrīnīties par valsti, kur bumbas ir gudrākas par augstskolu absolventiem. Bumbas vismaz spēj kartē atrast Irāku.

Tikai pabeidzot kādu darbu, mēs parasti uzzinām, kā to
vajadzēja sākt.