2017. gadā paveiktais!
2017.gada dāvātās iekārtas divas Opti Flow - Elpināšanas iekārta ar regulējamu skābekļa blīvuma padevi.
No kāda smilšu pulksteņa nemitīgi tek ārā smiltis.
Baudkāre tikai dažus īsus mirkļus bija
vēcinājusi viņā spārnus: neprātīgais putns,
kas savēcina spārnus un mirst.
Tagad rūtis dreb debess. Ai, sieviete,
kas, jūtām atsalstot, paliec neizsargāta, bez
oreola, kuru tev dāvāja vīrieša iekāre!
Salto zvaigžņu tālumos aizsviestā sieviete. Sirds
ainavas mainās ātri... Garām iekāre, garām
maigums, garām uguns upe. tagad tīrs, vēss,
atbrīvots no ķermeņa, viņš stāv kuģa priekšgalā, lai dotos atklātā jūrā.
Tā reizēm pārtrūkst filma: nekustība
sastindzina visu, ik mirklis kļūst nozīmīgāks
nekā sinkope; pēc tam dzīve atkal rit tālāk.
Mēs bijām pazuduši pasaules malā, jo
toreiz jau zinājām, ka ceļot vispirms nenozīmē
mainīt ādu.
Dzīve ir luga, kurā pārāk bieži esam tikai amatieri.
Trīs tikumi, kuri nepieciešami ceļojumiem jau kopš Orfeja: drosme, jaunība, mīlestība.
...uz krēsla nomesta balta platmale –
varbūt viņas? Cik jauka nekārtība: nevis pamestības nekārtība, bet saprātīga nekārtība,
kas liecina par cilvēku klātbūtni. Tā vēl glabā
kustības pēdas.
Mierīgi soļi. Tā staigā mūķene, kārtodama ziedus uz altāra.
Greznuma lietiņas. Ar laiku tās piepilda visus skapjus un plauktus. Aiziedams
katrs gadsimts kā jūras bēgums atstāj krastā
šos gliemežvākus.
Cik viss ir vienkārši: dzīvot, kārtot
greznuma lietiņas, nomirt...
Ja avārija izmetīs cilvēku smiltīs, laiks
un attālumi gūs gluži jaunu nozīmi. Tas būs
ceļojums ceturtajā dimensijā.
Cik daudz ainavu slīdējušas mums gar
acīm, taču mūs tur gūstā tikai viena ainava,
kas nomāc ar savu smilšu kāpu, saules klusuma īsteno smagumu. Pār mums sagruvusi
vesela pasaule. Mēs esam bezspēcīgi, bruņoti
ar kustībām, kas nespēj neko vairāk kā, tumsai iestājoties, izbiedēt gazeles. Bruņoti ar
balsīm, ko labi ja sadzird trīssimt metru tālumā un kas neaizsniedz cilvēkus. Mēs visi
esam kādreiz nokļuvuši uz šīs nepazīstamās
planētas.
Es vienmēr esmu mīlējis tādu dzīvi,
ko pats īsti labi neizpratu, ne visai drošu
dzīvi. Es pat īsti nezinu, kas man bija vajadzīgs: tāds kā neremdināmas slāpes...
Ir mazliet dīvainas ģimenes, kas saglabā pie galda vietu mirušajam. Tās neatzīst
nelabojamo. Taču, manuprāt, tāds izaicinājums
nesniedz mierinājumu. Mirušajiem jābūt mirušiem. Tad viņi, būdami miruši, gūst citu
klātbūtnes formu. Bet šīs ģimenes uz nenoteiktu laiku atliek viņu atgriešanos, tās
padara viņus par aizkavējušies uz mūžu. Tās
apmaina sēras pret neauglīgām gaidām. Un
man šķita, ka šīs ģimenes nomāca baiļu pilns
nespēks, kas smacē vēl nežēlīgāk nekā bēdas.
Art-of-peace.info Garīgās izaugsmes forums
Mājas lapa kurā vari pilnveidot savas garīgās prasmes, izpratni un sazināties ar saviem pavadoņiem vai eņģeļiem.
Mājas lapu ir izveidojuši cilvēki kuri spēj sazināties telepātiski ar Eņģeļiem, nākotnes cilvēkiem kā arī saviem pavadoņiem.
Ja vēlies piedalīties kādā no art-of-peace.info mājas lapas rīkotajiem semināriem droši piesakies :
Semināru saraksts
Droši vari arī apmeklēt forumu kurā vari dalīties pats vai arī lasīt citu cilvēku pieredzes :
Channelinga forums