Kad aizbraucis pēdējais tramvajs,
Es saritinu sliedes
Un nolieku pilsētas malā.
Un sliežu vietā
Ik nakti aug priedes
Un lapsas rok alas.

No rīta man sliedes jānoliek vietā
Un jābrauc uz darbu,
Neviens to nedarīs manā vietā,
Tik nosodīs skatienu bargu,
Ja tramvaja vietā
Pieturā stāvēs lapsēnu godasardze.
Es vakaru gaidu,
Kad atkal sliedes saritināšu.

Es nekāpšu priedē
Un rudu lapsēnu neuzrunāšu.

/dzejoļa autors Aija Vikmane/

Grūti

Grūti darba smagumu nest,
Grūti nenest neko,
Grūti aizbēgt no pasaules,
Grūti satikt ar to,
Grūti mīlēt,grūti nemīlēt,
vienatne grūta un divats grūts,
Grūti,ai grūti bērnu izauklēt,
Grūti bez bērniem būt,
Grūti diženus darbus veikt,
Grūti izšķiesties niekos,
Grūti vienmēr taisnību teikt,
Grūti melot un liekuļot,
Jaunība grūta un vecums grūts,
Grūti nebrīvam,grūti brīvam,
Grūtums iezīsts no mātes krūts,
Grūti,tas nozīmē - DZĪVOT!

Miglā asaro logs

Miglā asaro logs, ko tur liegties, nav vērts,
Tikai tevi es mīlējis esmu,
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēlo tik sarkanu dvesmu.

Tur kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz
Un vairs nezinu miera ne mirkli,
Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs,
Mani samīs drīz ilgas kā zirgi.

Vai tā diena, vai nakts ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs skūpsts vai tavs skats,
Bet tās tukšās es notekās beru.

Kur tu esi, mans draugs, vai tai blāzmā, kas kūst,
Man no vientuļa mākoņa sejas,
Jeb no tevis man tik, kā šīs ilgas, kas lūzt,
Manā asā un satrauktā dzejā.

Miglā asaro logs, ko tur liegties, nav vērts,
Tikai tevi es mīlējis esmu,
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar sarkanu dvesmu.

Lepnums par tēvu

Par tēti mums abām ar mammu prieks,
viņš ir gluži tāds mums kā teicamnieks, -
ar brigādi savu viņš strādā tā,
ka bieži tos piemin rajonā.
Vistīrāko sēklu iet brigāde sēt,
tā jaunu šķirni grib izaudzēt.
Rudzi briedīšot tiem
kā kvieši ar vārpu žuburiem.
Un kolhozu klētis lai turoties,
kad kombaini jaunajos rudzos ies...
Ja nu notiks tā viss,
tad mūsu tētis būs Varonis!
Jā!
Tā jau ir teikuši rajonā.

Lepnums par brāli

Tas vēl nav viss!
Man brālis uz Volgu aizbraucis.
Viņš elektrostaciju ceļ, -
viņš ar mašīnu zemi kā ūdeni smeļ.
Un mašīna tā - pat staigājot.
Lūk, brālis ko prot!
Un raksta viņš tā, -
viņu stacija būšot pati lielākā,
un uzdevums tai -
dot strāvu pat dižajai Maskavai.
Un strāvas tiem -
nu būšot vienkārši miljoniem!