Saruna ar stārķi

Nu paklau, stārķīt,
nu kā tad tā -
tu vardes pielasot
vēderā!...

Brrr!...

Vēl vairāk -
kā ūmāte pastāstīt prot -
ar čūskām
tu mazuļus
barojot...

Brrr!...

Vai zini, stārķīt,
tās briesmīgās,
ja es būtu stārķēns,
es -
brr! -
neēstu tās!

Saruna ar vārnu

Ei
tu,
vārna,
melna un kārna,
kur tu ūmātes cālēnus nes!
Vai gan tu cerē,
ka vista
tev vienai tik perē!
Nē!
Tagad te dzīvošu es!

Un tu,
vārna,
melna un kārna,
beidz cālēnus zagt!

Un, ja darba nav cita,
ej
praulienā grāvjus rakt!

Saruna ar žagatu

Ko žadzinies dienām
uz šķūņa,
tu garaste īsta,
tu melnraibā glūņa!

Es zinu jau, zinu,
ko čerksti, kas vainas -
tu ūmāti gaidi
ar cūkēdu spaini.

Tik tikko būs sivēns
ko silē sev jutis -
tu ēdienu rausi
no sivēna mutes.

Tu ņerkstīgi brēksi,
ka nelaiž pie siles,
ka sivēns tev nedod
ne miltuma piles.

Tiš krūmos, tu pļāpa
un melnraibā glūņa!
Man nepatīk tāda
uz šķūņa.

Par bizēm

Tince mostas.
Aizbēg miegs.
Tince mostas -
tūdaļ prieks
pienāk Tinces gultai klāt
rīta dziesmu padziedāt:

- Miegs, tāds miegs
lai projām iet!
Projām tādu
padzeniet!
Lai pa logu ienāk rīts,
sārtas saules pavadīts!

Tince ātri
ģērbties prot,
ātri gultu
sakārtot!...
Skries jau laukā! Bet nekā!
Mati, mati jāsukā!

Un tad sākas koncerts īsts -
sāļš no acīm
slapjums līst:
- Tās nav ķemmes! Sazin kas!
Tās jau īstas adatas!... -

Ķemme skrāpē,
ķemme dur...
Māte baras:
- Jāiztur!
Bet, ja slinkums galvu post,
griežam abas bizes nost! -

Tince ausās:
vai paties
meklēt šķēres
māte ies!
Tūdaļ Tincei mute ciet -
labāk jau ar bizēm skriet!

Viņš

- Kāpēc izsiti rūti!
- Es!
- Vai tad atzīties grūti!
- Es nē!
Bet tas bija viņš!...
- Viņš!
- Nu jā! Akmentiņš!...

Par kabatām

Māsa ņem brāli tirdīt un rāt:
- Nu paskaties, māt,
Vai ar tādu uz ielas var rādīties!
Cilvēki smies!
Cilvēki sacīs:
''Lūk, puika nekas, bet kādas tam uzpūstas kabatas!'' -
Un māte tad saka:
- Tūlīt sāc savas kabatas izkratīt! -
Un ieplēšas acis abām tām,
kad mantas nāk laukā no kabatām:
gumija, plastelīns,
trīscollu naglas,
zīmulis, konfektes,
makšķeres āķi,
pastmarkas, pludiņi,
magnēts...
Tas, protams, nav viss -
mums vienkārši uzskaitīt apnicis.
Bet puika uz galda vēl krauj un krauj,
bez ķīviņa paglabāt visu viņš ļauj...

Bet jau no rīta sauc māsa:
- Kas tas!
Tev atkal pilnas ir kabatas!