Apsveikuma pantiņi

Ilūzija mūsu laimei ir nepieciešama tikpat lielā mērā, cik

īstenība.

Kad vienas ilūzijas mūs pamet, laiks savā labsirdībā tās

aizvieto ar citām.

Bēdas tam, kas atdot savu sirdi ilūzijas - šīs vienīgās uz

zemes esošās realitātes - varā, bet bēdas arī tam, kas to

nedara. Vienu sagaida vilšanās un sāpes, bet otru -

novēlota nožēla.

Es ticu tikai vienas lietas mūžīgumam - ilūzijas

mūžīgumam, tā arī ir absolūtā patiesība. Visas pārējās

patiesības - relatīvas.

Vienas ilūzijas mazāk - vēl viena grumba klāt.

Gudri cilvēki izsargājas no dzīves ilūzijām, lai vairītos

no vilšanās. Bet gan īstenība, gan vilšanās ir īslaicīga.

Ilūzija ir tas, kas paliek: tā ir mūžīga. Tad mīliet

ilūziju.

Tu priecājies, ka tev dāvā zelta gredzenu, un tu atrodi,

ka tas nau īsts; tu priecājies, ka tev sniedz puķes, un

tās izrādās no papīra; tu priecājies, ka tev nes pretī

mīlu, un tā bij tik laipnība. Nu tu saki: 'Visa pasaule ir

ilūzija, nekas mūsu dzīvē nau īsts.' Bet tavs prieks par

tām neīstām lietām bij taču īsts. Priecājies par to.

Gribēja tev darīt prieku, kaut arī mānot, - priecājies par

to. Un priecini citus nemānot. Arī tas ir prieks, un īsts.

Ilūzijas, tāpat kā zobi, zūd tuvojoties vecumam.

Ilūzija - pats pirmais mierinājums.

Ilūzijas var radīt baudu, bet laimes pamatā ir realitāte.

Kamēr sirdi vēl piepilda vēlmes, prātā mājo ilūzijas.

Nepieciešams priekšnoteikums, lai rastos ilūzija: tās

upurim ilūzija ir jāuztver par realitāti.