Apsveikuma pantiņi

Lai arī ko nebūtu paveicis cilvēks, pat ko īpaši izcilu,

tas neko nav vērts, ja viņš nav izpildījis savu pienākumu

pret vecākiem.

Prieks kristietim ir pienākums.

Nevienam cilvēkam nav tiesību tā atrauties no pasaules,

lai aizmirstu par savu pienākumu kalpot tuvākajam.

Pienākuma apziņa, kas piesaista cilvēku tā pienākumiem,

nav nekas cits, kā augstāku interešu apzināšanās, kas viņā

ņem virsroku pār zemākas kārtas interesēm.

Cilvēks apzinās savu pienākumu tikai tajā gadījumā, ja

viņš ir brīvs, jebkuru brīvprātīgu saistību

priekšnoteikums ir brīvība.

Tikai tad cilvēks apzinās savu pienākumu, kad viņš ir

brīvs.

Tā nav tikumiska rīcība, bet tikai tās šķietams

atdarinājums vai kaut kas tamlīdzīgs, kad mēs cenšamies

izpildīt pienākumu, gaidot par to atlīdzību.

Nevis bailēm, bet pienākuma apziņai ir jāattur mūs no

sliktas rīcības.

Pārlieku liela ideālisma un morālā cildenuma sekas bieži

ir tās, ka cilvēks izvairās pildīt savus ikdienas

pienākumus.

Vienmēr centieties izpildīt savu pienākumu, un cilvēce jūs

attaisnos pat tur, kur jūs cietīsiet neveiksmi.

Pienākumi parasti izriet no cilvēku savstarpējām

attiecībām. Šis vīrs ir tavs tēvs. Pienākums prasa, lai tu

par viņu gādātu, lai tu viņam visā pakļautos, lai tu

pacietīgi uzņemtu viņa rājienus un pat sitienus. Bet tēvs

taču ir slikts cilvēks? - Vai tad dabai vajadzēja tevi

apgādāt ar labu tēvu? Nē, tikai ar tēvu. Tavs brālis

izturas nekrietni pret tevi? - Raugies, lai tu izpildītu

savu pienākumu pret viņu. Rūpējies nevis par to, ko viņš

dara, bet par to, kas tev darāms, lai tu dzīvotu saskaņā

ar savu dabas doto aicinājumu. Tev taču neviens nevar

nodarīt ļaunumu, ja tu pats to nevēlies! Tev ir nodarīts

ļaunums tad, ja tu pats domā, ka tev šis ļaunums ir

nodarīts. Tāpat tu atzīsti gan savu kaimiņa pienākumu, gan

pilsoņa pienākumu, gan karavadoņa pienākumu, ja tu

pieradīsi uzmanīgi aplūkot šīs savstarpējās attiecības.

Atceries, ka tu esi aktieris drāmā un tev jātēlo loma,

kādu tev iedalījis dzejnieks - ja tā ir maza, tad mazu, ja

liela, tad lielu. Ja dzejnieks grib, lai tu tēlo nabaga

lomu, tad pielūko, lai arī to tu labi tēlotu; un tāpat

jebkuru citu lomu - vai tā ir klibiķa loma, vai valdnieka

loma, vai arī vienkārša cilvēka loma. Tas, lūk, ir tavs

pienākums - labi notēlot iedoto lomu, izraudzīties tev

lomu - tas ir cita ziņā.

Neļaujies, lai tevi visi un katrs sapin ar dažādām

saistībām - kļūsi par vergu, vēl vairāk, visu vergu ... .

Labāk, lai no tevīm ir atkarīgi daudzi, nekā tev būt

atkarīgam no viena.

Nedrīkst vairīties no pienākuma izpildes aiz bailēm

iemantot sev ienaidniekus vai kādam nepatikt. Pienākuma

izpildīšana nes cilvēkam slavu, labums no kuras ir lielāks

par iespējamā ienaidnieka kaitējumu.

Pienākums - nozīmē mīlēt to, ka pats pavēli sev.