Apsveikuma pantiņi

Galvenais kapitālisma trūkums - labumu nevienlīdzīga sadale, galvenā sociālisma priekšrocība - vienlīdzība trūkuma sadalē.

Kapitālisms - praktiskais ateisms.

Kapitālisma laikmetam ir jāizceļ patmīla, jo uz viņu vien var dibināt netaisnu labklājības izdali cilvēcē. Mīla ar netaisnību stāv pamata pretrunā, un viņa var noderēt kapitālismam tikai par apsegu un dekorāciju. Kapitālisms tātad pūlas visur mazināt citmīlas lomu un neatzīt viņu par reālu spēku, bet tikai par iedomātu, vēsturiski it kā novecotu fantasmu. No šejienes nāk citmīlas lietošana un reizē apsmiešana. Bieži šādam ieskatam padodas arī kapitālisma apkarotāji un nāk tad galā ar sevi nesaskaņā.

Nākotnes progress - samērā ar pavairotām prasībām - iespējams tikai darba ražīguma pacelšanā. Kapitālisms cenšas to panākt tik ar tehnikas un darba spaidu palīdzību un nonāk pie katastrofas. Jo šie abi līdzekļi ir mehāniski, tātad pret dzīvību negatīvi un nāvējoši. - Un darba pamats ir ne mehānisks, bet organisks, t. i., dzīvais darba spēks, cilvēks. Bet pacelt šo dzīvo darba spēku kapitālisms nespēj, jo tad viņš nevarētu to izmantot un tā iznīcinātu pats sevi. Še ir kapitālisma traģika.

Kapitālisma galu prasa saimnieciskā dzīve, kas viņā nevar tāļāk attīstīties. To prasa arī garīgā dzīve, jo kapitālisms indivīdam nedod vairs mērķi ārpus tā, bet papildināšanos un baudu sevi. Mērķi ārpus sevis indivīds atrod vairs tik kapitālisma paša pārvarēšanā.