Apsveikuma pantiņi

Šajā sadaļā ir dzejoļi, kuru autors nav norādīts. Daudzi no tiem ir ņemti no izdotām grāmatām, tāpēc, kamēr nav zināms autors un nav saņemta atļauja, pilnie teksti netiek rādīti. Zemāk ir dzejoļu nosaukumi vai sākuma rindas, lai tos varētu atrast grāmatās un bibliotēkās.

• atkal vienalga paisums ceļas …
• Uzzied koks, vīrs paveikt tādu darbu zin …
• Aiziešanas ir dažādas …
• Ir jau tādas sāpes, tādas rētas …
• Atlaid – neaizturi – skati …
• Piestāj klusi – mani gaidīt …
• Tev pateicos par zvaigzni svētku dienā …
• Beigusies diena …
• Stars atviz, aizviz …
• Cilvēks tas un ēna klusi …
• Tā viss uz zemes drīkst tik īsu brīdi sērst …
• Reiz jādziest dārgiem dzīru lukturiem …
• Te man līdz sirdij laime iesāp …
• Un vēlreiz lielās …
• Tā bija noticis: tu tālab dzimis …
• Mums nav kur pazust …
• Pār raudošu roku aizbērtu kapu …
• Tā bija aiziešana …
• krīt ēna uz sarkanas ķieģļu sienas …
• vien pamāj rūsganā sētmalas zāle …
• cilvēkam apklustot, ierunājas cilvēka lietas, priekšmeti …
• ūdens izlīst caur sietu …
• Šodien dzīvoju …
• Tumšs vakars nolaidies nu sāpju sirdī manā …
• „Jo allaž cēlos nolauž nāves vēji.” …
• Vēl brīdi parunāties neliedz …
• Ērģelēs, ērģelēs smiltis birst …
• Cik auksta zeme! Bet tu redzi …
• Bet palēnām, kad vēji aizšalc …
• Un balo asins, dziestot oglēm …
• Visu it labi atceros …
• Ak, neej, te cepumu smarža pludo …
• Ak, neej, vēl neliesmo saulrieta lāpas …
• Ak, neej, es saraušu kļavlapas sārtās …
• Vairs negaidu, bet tiecos augstāk …
• Un Dzimtinē guļšūs, kod pīnõks …
• Tas vienīgais ir mūžīgs mierinājums …
• Mirklis, un –jau par vēlu …
• Vakars lielu mieru …
• Tā jau katra gaita – vienreiz kaut kur stājas …
• Un neaiziet man vairs pie putniem gaisos …
• Neaizej, neaizej sniegos …
• Nebij paguvusi gaisma …
• Šī ir visskaistākā dzīve …
• Kas tad cilvēks – viens zāles stiebriņš …
• Tad, kad izdegsim visi kā svecītes …
• Nenopūt, vējš, balto svecīti …
• Sašvīkota ir zeme …
• cilvēks norietēja aiz mežiem …
• Maigi un bezcerīgi …
• Tu bebūsi manās vasrās …
• Nepazūd, nepazūd it nekas …
• Vienīgi sāpēs var tuvoties …
• Redzu, kur garām uz mūžību aiziet …
• Varbūt tad reiz sirds man mierā paliks …
• Un nekad, nekad vairs, klusi smaidot …
• Nekas no manis nepaliks vairs pāri …
• Ai, dzimtene, tas nevar, nevar būt …
• Brīdī, kad beidzamais rūgtums būs dzijis …
• Dienas, dienas nāk un aiziet klusi …
• Mīļš man bijis viss, ko steigā kādreiz devis …
• Vai patiešām pienācis jau šķirties …
• Pāri ciešanām savām un nāvei …
• Es esmu šķēlies tagad tūkstoš druskās …
• Es celšos vienmēr, mūžam …
• Un, kad es miršu …
• Nāc, bezgalība, nāc: tev pretī mierīgs eju …
• Ir divi rožaini ciļņi …
• Vien sāpēs cilvēks kļūst īsti dzīvs …

Kur lasīt likumīgi
Latvijas bibliotēku kopkatalogs (grāmatas bibliotēkās) · LNB Digitālā bibliotēka

Brīvi lasāmi dzejoļi šajā vietnē
Aleksandrs Čaks · Ēriks Ādamsons · Fricis Bārda · Aspazija · Edvarts Virza · Vilis Plūdons · Kārlis Skalbe

Ja esat autors vai mantinieks un vēlaties, lai teksti atkal būtu redzami, lūdzu, rakstiet uz info@eurika.lv.