Apsveikuma pantiņi

Mīlestība ir kauja, mīlestība ir karš, mīlestība ir pieaugšana.

Mīlestība ir kas bezgalīgi grūts un smags — un tomēr maigs.

Mīlestība ir neatvairāma vēlēšanās būt neatvairāmi
vēlamam.

Mīlestība ir atsacīšanās no spēka.

Mīlestībai nekas nepieder, nedz arī tā kādam pieder.
Jo mīlestībai pietiek ar mīlestību.

Ja esi veģetārietis un tomēr sacep otram šķiņķi, tad
tā ir mīlestība.

Tu saki, ka mīli ziedus, un griez to kātus, tu saki, ka
mīli suņus un piesien tos, tu saki, ka mīli putnus, un
ieliec tos būri, tu saki, ka mīli mani, un man ir bail.

Pēc mīlestības rēķiniem stundas pārvēršas mēnešos,
dienas — gados, bet katrs prombūtnes mirklis kļūst
par mūžību.

Vislielākā nelaime nav palikt nemīlētam — bet nemīlēt.

Mīlestība necieš sev blakus nevienu. Mīlestība ir
tāda pati kā Vecās Derības Dievs: Es esmu tas
Kungs, tavs Dievs, tev nebūs citus Dievus turēt
priekš manis.

Mīlestība. Es izmestu šo vārdu no vārdnīcām. Tāda
neprecizitāte. Mīlestība... Kura mīlestība? Kāda mīlestība? Sentiments, fantāzija, ilgas, iekāre? Apsēstība, iznīcinoša nepieciešamība?

Mīlestība ir čeks, ko iespējams viltot, ko iespējams apmainīt pret naudu. Mīlestība ir maksājums, kam pienācis termiņš.

Tajā naktī es sapratu, ka mīlestība nevar būt ne laimīga, ne nelaimīga. Tā jebkurā gadījumā ir nepanesama. Es gulēju uz grīdas un sapratu, ka nesaprotu,
KO ĪSTI ES GRIBU??! Ko-o-o?!! Es iemigu pret
rītu. Saritinājos kamoliņā tieši uz grīdas blakus gultai un aizmigu. Pa miegam novilku no gultas spilvenu un segu. Es pamodos pusdienlaikā. Taču nedomājiet, vieglāk man nekļuva. Es pamodos tā, it kā mani būtu ieslēguši tajā pašā vietā, kurā izslēdza.

Kad viens cilvēks pienāk pārāk tuvu otra cilvēka
dvēselei, otrs iemīl viņu, lai pasargātu savu dvēseli no ielaušanās.

Vienīgi mīlestība dara dzīvi īstu.