Apsveikuma pantiņi

Mīlestība - sudraba smilga
starp grīšļiem asiem,
mīlestība - dzintara priede
starp bezzaru mastiem,
mīlestība ir klusi smiekli
rēcošā barā...

Kā avots dziļš un spirdzinošs
Tu, mīlestība, esi -
Tas plaukst un zied, un vēršas košs,
Kam vien tu veldzi nesi.

Mīliet viens otru, bet neļaujiet mīlestībai sevi saistīt:
Lai tā drīzāk ir viļņojoša jūra starp jūsu dvēseļu krastiem.
Pildiet viens otra kausu, bet nedzeriet no viena kausa.
Dodiet viens otram no savas maizes, bet nekodiet no viena rieciena.
Dziediet un dejojiet kopā un esiet līksmi, bet ļaujiet katram no jums būt par sevi.
Gluži kā lautas stīgas ir katra par sevi, kaut arī tās skan vienā mūzikā.

Diviem cilvēkiem, kas izvēlējušies viens otru starp daudziem citiem un vēlas sagādāt viens otram prieku, jāgatavojas vienmēr būt labā garastāvoklī, laipnam, apdomīgam, piedodošam, pacietīgam, priecīgam un līdz pat mūža beigām cienīt viens otra labās īpašības un trūkumus.

Mīlestībai uguns spārni -
Vētru audzē,
Mīlestībai balti spārni -
Visu saudzē.

Es piedzimu pasaulē,
Lai kopā ar tevi satiktu ik rītu,
Es piedzimu pasaulē,
Lai tavas rokas sasildītu.

Ne tikai dienu, ne tikai mūžu
Zem debesīm zilgām,
Divus mūžus, trīs mūžus,
Daudz ilgāk.

Lūko mani, tautu dēls,
Tu lūkoji, es lūkoju;
Tu lūkoji darbu manu,
Es tav' gudru padomiņu.

Velc, Laimiņa, zīda tīklu
Pāri visu pagalmiņu,
Lai rakstā saskanēja
Mūsu dzīves gājumiņš.

Lietiņš lija, rasināja,
Slapin' manu līgaviņu;
Vilku svārkus no muguras,
Sedzu savu līgaviņu.

Dievam tika, ļaudīm žēl,
Ka mēs mīļi dzīvojam;
Dzīvosim vēl mīļāk,
Būs ļaudīm vēl žēlāk.

Es neļaušu nevienam
Braukāt savu kumeliņu;
Es neļaušu nevienam
Nievāt savu līgaviņu.

Es savam arājam
Rožu ziedu cimdus adu;
Pret saulīti vagu dzina,
Kā rozīte ziedēdams.

Mīlē mani, tautu dēls,
Es jau tevi gan mīlēju,
Es jau, tevi mīlēdama,
Atstāj' tēvu, māmuliņu.

Šodien saule, šodien saule,
Šodien saules vajadzēja:
Lai spīdēja, lai sildīja,
Kopā mūžu dzīvojot.

Sasēda liepiņa
Ar ozoliņu.
Mūžam sasēda,
Ne vienu dienu.

Kad cilvēks pilnībā iegājis mīlestības valstībā, pasaule - lai cik nepilnīga tā būtu - kļūst bagāta un skaista, jo tā sastāv vienīgi no mīlestības.

Uz pusēm dalīsim maizes donu
Un tūkstošiem vīna un asaru kausu,
Ja vētrā zaudēsim lielceļa klonu,
Viens otrā meklēsim saules lauku.

Laimīga laulība nes sevī mieru un drošības sajūtu,
kas neizgaist pat dzīves nestundās.
Lai gadi jūs aizvien vairāk satuvina!
Lai tie dāvā jums gan piedzīvojumus un risku, gan rāmu dzīvi un gandarījumu.

KĀZU DIENĀ

Un atkal laimes vēl. Tas laiks ir klāt.
Lai jaunā dzīvē viņiem labi sokas!
Nu tavi bērni atstāj ligzdu, māt,
Un atstāj tavas pagurušās rokas.

Un tad būs mazbērni. Un svarīgi nav tas,
Vai viņi piedzimst decembrī vai maijā,
Bet katrs ķipars sākumā ir mazs
Un lūdz, lai tavas rokas viņu aijā.

------------------------------------

Kad šodien atkal viesi durvis ver,
Rads blakus radam sēž un brāļi māsām,
Mums tomēr viena glāze jāiedzer
Par mātes, katram savas mātes kāzām.

Katras laulības stūrakmens ir viens vārds - MĒS.

Mīlestība sākas ar to brīdi, kad otra cilvēka vajadzības mums šķiet tikpat nozīmīgas kā savējās.

Kopā jūs esat dzimuši, un kopā būs jums mūžam būt.
Jums būs kopā būt, kad nāves baltie spārni aiztrauks jūsu dienas.
Jā, jums būs kopā būt pat Dieva klusajā atmiņā.
Bet lai jūsu kopā būšanā ir brīva telpa,
Un ļaujiet debesu vējiem virpuļot starp jums.