Maza māja meža vidū.
Pilna čaklu darbinieku.

Abi gali resni,
Viducis tievs.

Slaika meitiņa baltā kleitiņā, zaļi kupli
matiņi.

Drošam pieder pasaule, bailīgam – aizkrāsne.

Drošam visi ceļi vaļā.

Bailēm lielas acis.

Kas otram nevēl, tam pašam netiek.

Lišķim salda mēle.

Priekšā ceļ, aiz muguras peļ.

Mīļam bērnam daudz vārdu.

Sirma galva jāgodā.

Veciem kokiem dziļas saknes.

PULKSTEŅI AUG

Mūsu pulkstenis nav peļams,
Vienmēr pareizi tas iet,
Bet... man patīk tāds, kas dzied,
Kad aiz loga Saule ceļas.

Māmuliņai lūdzu es:
-Gaili man no tirgus nes!-

Bet, lai lieta droša ir
Arī tētim, vecmāmiņai,
Māsai-Lāsai, tantai – Antai
Palūdzu es katrā ziņā
Dzīvu pulkstenīti pirkt.

Slepu vēl es lielam brālim,
Vectēvam un brālēna
Arī lūdzu pirkt pa cālim
Vai vismaz pa cālēnam...

Domāju: no visiem viens
Varbūt nopirks to, nudien.
Bet... kas tikai vienu dos?
Sapirkšu visi tos!

Nu man vesels bars ir viņu,
Mazo zelta pulkstentiņu,
Visiem „ritentiņu čīkst”-
Visi augu dienu pīkst...

Visi prasa: - Pī-Pī-Pī!
Putraimus liec snīpītī!-
Visi visu dieniņu
Brēc: - Dod ātrāk pieniņu!-

Es jau cenšos labi kopt,
Lai tie drīzāk lieli top,
Dodu katram cālītim
Pienu, prosu, zālīti...

Tādēļ aug jau arī viņi
Apaļi kā pulkstentiņi,
Dažs jau sāk mūs modināt –
Mēģina saukt: - Kik-re-gā! –

Drīz, kad skolā sākšu iet,
Man būs pulksteņi, kas dzied!

ROBĪTIS UN ROBIŅŠ

Tīrot mazajam Robītim zobiņus,
Suka atrada zobiņā robiņu.

- Paklausies, draugs, -
viņa pusēnu rāja,
-Te jau drīz varu izmežģīt kāju...
Marš pie zobārsta! –

Vai domājat – Robītis nobijās?
Nē, viņš skriešus pie dakteres Gobiņas:
- Lūdzu, aizlāpiet robiņu zobiņā! –

Tūlīt pienāca urbējs Ņurrrdis:
- Kur-r-r ur-r-bt? Kur-r-r ur-r-rbt?-

Bet – nebij vēl beidzis
rūkt Ņurrrdis to „Kur-r-r?”
Kad sudraba Plombe iesēdās tur
Un priecīgi sauca: - Re, re
Es jau dzīvoju te! –

Nu Sukai uz darbu doties
atkal ir prieks.
Un viņa līdzi arvien
Iet Mirdzums-
tik balts kā sniegs.

GAIŠS BRĪDIS

Marta rītā gaišu brīdi
Gribu dāvāt māmuliņu:
Slepus izmazgāšu grīdu-
Lai ir šodien vieglāk viņai!

Nu jau krietni esmu svīdis,
Čerāpus pa grīdu līdis,
Tomēr acis tā vien sacīs:
-Tīrāka nemaz nav grīda...-

toties ausis čukst man:
-Klausies!
Nāk no darba tētis mājās!-
Aši skrienu viņam pretī:
-Lūdzu, pasaki man, tēti-
Kādēļ grīda nemazgājas?
Varbūt spainis te ir vainīgs,
Varbūt lupata par sausu?
Varbūt ūdens pārāk slapjš?-

Ai, cik labs ir tētis!
Nesāk pētīt,
kas ir vainīgs,
Saka:- Daini,
Nāc ar spaini! –
Un...

Kur tīri vīrs ar vīru,
Tur tīrāks viss par tīru!

ALDIS LABO SKAĻRUNI

Aldis saka: - Jūsmiņ,
Skaļrunis tu būsi!

Viss, ko es tev ausī teikšu,
Skaļi jāatkārto steigšu:

-Šodien biju skolā.
-Šodien biju skola!

-Sēdēju tur solā.
-Sēdēju tur solā!

-Zīmēju es zivi.
-Zīmēju es zivi!

-Dabūju es divi.
-Dabūju es...

Nekā, tu gan dabūji divi,
Bet es dabūju pieci!-

Aldis sadusmojas:
-Atkal esi bojāts!
Nāksies tevi remontēt –
Ar dunku...