Apsveikuma pantiņi

Kopā ar tautu pat nedienas kļūst par Lieldienām.

Nekas ciešāk par mūsu netikumiem mūs savstarpēji nesaista.

Kur nav interešu kopības, nevar būt arī mērķu kopība,

nemaz nerunājot par darbības vienotību.

Cilvēks vienlaicīgi ir gan vientuļš, gan arī saistīts ar

citiem cilvēkiem. Viņš ir vientuļš par tik, par cik viņš

ir unikāla būtne, nav identisks nevienam un apzinās savu

atšķirību. Viņš ir vientuļš, kad viņam nepieciešams

patstāvīgi ko novērtēt un pašam, sava prāta iespēju

robežās pieņemt kādus lēmumus. Un tomēr viņš nespēj panest

vientulību, nošķirtību no apkārtējiem. Viņa laime ir

atkarīga no kopības sajūtas ar sev tuviem cilvēkiem, ar

pagājušām un nākošām paaudzēm.

Pirksti kopā - silst visi, izšķirti atsevišķi - salst

visi.

Smejies - un kopā ar tevīm smiesies visa pasaule. Raudi -

un tu raudāsi vientulībā.

Draudzība un cilvēku kopība rodas tad, kad pastāv kopējs

ienaidnieks.

Radinieki ir visi tie, kurus vieno garīgs spēks.

Kas varu pērk par naudu, iemanās gūt no tās peļņu.

Pats galvenais jebkurā valsts iekārtā ir izdarīt tā, lai

amatpersonām būtu neiespējami iedzīvoties.

Ja pie varas esošā partija vai tauta [dzimta (?)], vai

armija, vai muižniecība, tie, kas pēc jūsu ieskata ir jums

nozīmīgi, ir korumpēti, jums ir jāpielāgojas viņu

noskaņojumam un jābūt iecietīgam pret viņiem, šādos

gadījumos tikumība un godīgums - ir kaitīgi.

Jo lielāka valstī korupcija, jo vairāk likumu.

Kosmopolītisms ir kropla un nerealizējama sapņa izpausme

par vienotu, brālīgu un pilnīgu cilvēci, konkrētas dzīvas

cilvēces aizvietošana ar abstraktu utopiju. Tas, kurš

nemīl savu tautu, kam nav mīļš tās pašreizējais tēls, tas

nespēj mīlēt arī cilvēci.

Uz jautājumu par dzimto pilsētu, viņš [Diogens no Sinopes]

atbildējis: "Es esmu pasaules pilsonis."

Kosmopolītisms ir par tik augstāks par patriotismu, par

cik pēdējais ir augstāks par tiem pakāpieniem, kas ved pie

tā: ģimenes un dzimts apziņu, dzimtenes mīlestību, rases

un šķiras piederību.