Apsveikuma pantiņi

Kritika - nodoklis, ko ievērojams cilvēks maksā

sabiedrībai.

Kritika tikai tad ir auglīga, kad tā nosodot norāda gan uz

to, kam būtu jābūt, gan to, kas nav labi.

Viegli kritizēt autoru, grūtāk - to novērtēt.

Mēs ievērojam cilvēkos daudz nepilnību, bet atzīstam maz

tikumu.

Tāpat kā no zālēm nav nekāda labuma, ja to deva ir pārāk

liela, tā nekur neder arī nosodījums un kritika, ja tā

pārkāp taisnīguma robežas.

Kritiķis: "Kritizēt - nozīmē izskaidrot autoram, ko viņš

nav izdarījis tā, kā būtu izdarījis es pats, ja būtu vien

mācējis."

Nekas nav tik pilnīgs, lai atrastos ārpus kritikas.

Kas atjaunojas ik dien', tam nav jāpārcieš krīzes. Jo

krīzes ir aizkavētas attīstības izraises.

Galvenais ir nenožēlot sevi, netapt sentimentālam,

nepadoties gaušanai. Sentimentalitāte ir pavājināta dzīves

enerģija, ir atlaišanās no pašdarbības un paļaušanās uz

citu palīgu, vismaz līdzcietību. Jo neprātīgāka ir šī

paļaušanās un citu labsirdību, kad taisni gaužas par citu

ļaunsirdību. Gaida labu no tā, kas ļauns! Kad pazemināta

dzīves enerģija, tad nevar saņemties ne uz darbu, ne arī

var skaidri domāt, pazemināta arī domu enerģija. Un, kad

tā paļaujas, tad jākrīt. Tā ir īstā krīze arī traģēdijā,

krīze iekš paša, jo uzvarēts nav neviens, kas sevi

neuzskata par zudušu, par nožēlojumu. Veic tik tas, kas

iekš sevis vienmēr paliek augšā.

Par vāciešiem es domāju vairāk laba nekā slikta, bet es

nevaru neatzīmēt vienu viņu būtisku trūkumu - viņu ir

pārāk daudz.

Vai mums ir jāatsakās pieņemt patiesību no angļa rokām

tapēc, ka mēs esam dzimuši Francijā? Šādas jūtas būtu

gaužām nepiedienīgas filozofam. Domājošam cilvēkam nav ne

francūža, ne angļa: kas mūs izglīto - ir mūsu tautietis.

Bez kulta nav iespējama garīdzniecība, bet kults spēj

eksistēt arī bez profesionāliem garīdzniekiem.

Bieži šķiet, ka mūsu civilizācija ir vienīgi izsmalcināts

barbarisms.

Kad mēs saprotam, ka spējam valdīt pār savām domām, tad

esam sasnieguši augstāko iespējamo tikumiskās kultūras

līmeni.

Es nevēlos, lai visapkārt manai mājai būtu augsts žogs un

tās logi aiznagloti: es vēlos, lai jebkuras valsts kultūra

brīvi iekļūtu manā mājā. Bet es nevēlos, lai mani

notriektu no kājām.