Altruisms nav dabisks, tas vienmēr rodas tikai no

patības, no patmīlas pārvarēšanas. Patmīla vienmēr ierodas

pirmā, sevišķi stipri tā izpaužas bērnā. Patmīlu arī

pārspēj tikai īslaicīgi, un tā izlaužas uz āru arī tikai

pašos labākajos. Un tomēr nav nekas tik mīlīgs, maigs,

patiess, tīrs kā bērns, un nekas nav tik šausmīgi

egoistisks. "Topiet kā bērni" - nav jāuzņem alegoriski,

bet burtiski: "Mīliet paši sevi! " - Bērni taču bieži

atdod vislabāko kumosu ne pēc pavēles, bet tādēļ, ka tas

viņiem sagādā prieku, tāpat kā sagādā prieku darīt labu.

Jūs dūšīgi lamājat kristīgo ticību, un tās vergu tikumi un

morāle ir jums visiem dziļi asinīs, bet jūs gribat to

noliegt un krāpjat citus un paši sevi, dēvējat sevi par

altruistiem. Un tomēr altruists nav nekas cits kā

filozofējoša āksta drānās iebāzts kristietis. Jūs ceļat

savos plecos tādu pašu vainas apziņas un respekta

nospiedošo pienākumu nastu kā kristietis, tikai

bezkristīgā mierinājuma garā nabago bezapziņas ticībā.

Jums vajag justies nožēlojamāk nekā parasti cilvēki jūtas.

Jūs apspiestajiem nevarat īsti palīdzēt, un, ja jūs tomēr

esat palīdzējuši, tad esat melojuši paši sev. Tad jūs esat

bijuši egoisti un glābjamos padarījuši par egoistiem. Ko

tad citādi lai nozīmētu jūsu mācība par naidu uz laiku?

Nesprediķojiet kautrīgu mīlestību, bet gan patmīlu.

Līdzīgi tam, kā lielā augstumā, arī augstos amatos

cilvēkus piemeklē reibonis.

Kur neeksistē godpilni valsts amati, tur nevar būt arī

slavas kāres, nav arī nesaskaņu, kuras rada sāncensība un

godkāre.

Jo mazāk slikti pilsoņi ir atbilstoši godpilniem amatiem,

jo nevērīgāk viņi tos pilda un kļūst aizvien stulbāki un

bezkaunīgāki.

Ar prasmi vērpt intrigas pietiek, lai ieņemtu augstu

amatu, bet tikai labam cilvēkam ir lemts ar godu to

atstāt.

Kad muļķis ieņem augstu amatu, ar viņu apietas kā ar

ģēniju.

Amatam zelta pamats.

Katru reizi, kad es aizpildu kādu vakantu amatu, es radu

simtu neapmierināto un vienu nepateicīgo.

Līdzeklis pret anarhiju - brīvība, nevis verdzība.

Anarhija - despotisma iedīglis.

Anarhija - bezjēdzīga parādība par cik tā atrodas pretrunā

ar jebkuras sabiedrības eksistences mērķi.

Tirānija ir sliktāka par anarhiju, drīzāk tā ir visīstākā

anarhija.

Anarhija vienmēr noved pie absolūtisma.

Anarhija ir sabiedriskā haosa veids, kas grauj katru

kārtību, katru drošību.