Apsveikuma pantiņi

Atmaskoti meli ir tikpat svarīgs cilvēces ieguvums, cik

skaidri pausta patiesība.

Kad tiek melots citiem, lieta kļūst sarežģītāka un tiek

attālināts tās atrisinājums, bet, kad meli pašam sev tiek

uztverta kā patiesība, tiek samaitāta visa cilvēka dzīve.

Paši kaitīgākie meli ir - viltīgi meli, sarežģīti un

ietērpti svinīgumā un cildenumā, kā parasti tiek pausti

reliģiozie meli.

Visvienkāršākais un izplatītākais melu cēlonis ir

vēlēšanās piemānīt nevis citus cilvēkus, bet pašam sevi.

Labāk meli, kas nes labumu, nekā taisnība, kas sēj ķildu.

Kad tev ir zināms pārāk daudz, grūti ir nemelot.

Meli ir netikums tikai tad, ja tie nodara ļaunumu, bet, ja

no tiem ceļas labums, tad tie - tikums.

Meļi ir iztapīgi un plātīgi.

Melīgums izpaužas kā patiesības noklusēšana vai

pārspīlējums, tās slēpšana vai sagrozīšana, kā liekulīga

pievienošanās citu uzskatiem, kā solījumi vai mājieni

darīt to, ko nemaz negrasāmies darīt, kā nespēja pateikt

patiesību, kad to teikt mums pieprasa pienākums.

Melu cēlonis vienmēr būs vēlme paplašināt savas gribas

kundzību vai cita gribas noliegums, lai apliecinātu

savējo; tātad, meli kā tādi ceļas no netaisnības,

nelabvēlības un neiecietības. Šādi ir iespējams

izskaidrot, kāpēc taisnīgums, patiesums, atklātums,

tiešums tiek vērtēts kā pašas lieliskākās īpašības, jo ir

pieņemts uzskatīt, ka cilvēks, kas tās ir izpaudis,

neizdarīs neko netaisnu un cietsirdīgu un tieši šī iemesla

dēļ viņam nav nepieciešama izlikšanās. Kas ir atklāts, tas

neperina ļaunus plānus.

Melu tēvs neapšaubāmi ir velns, taču aiz nolaidības viņš

nav patentējis savu ideju un tagad viņa pasākums stipri

cieš konkurences dēļ.

Meli un viltība - muļķu un gļēvuļu patvērums.

Meli - ļaunuma, gļēvuma vai godkāres auglis.

Melim ir vāja atmiņa.

Melim mēs neticam pat tad, kad viņš saka taisnību.